{"id":126,"date":"2021-01-21T12:18:30","date_gmt":"2021-01-21T12:18:30","guid":{"rendered":"http:\/\/www.itl.rtu.lv\/agnijas\/?page_id=126"},"modified":"2021-09-27T12:30:01","modified_gmt":"2021-09-27T09:30:01","slug":"introduction","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/","title":{"rendered":"IEVADS"},"content":{"rendered":"\r\n

V\u0113sturiskais fons<\/strong><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

1939. gada 23. august\u0101 PSRS un nacistisk\u0101 V\u0101cija parakst\u012bja neuzbruk\u0161anas l\u012bgumu, sauktu par Molotova-Ribentropa paktu. L\u012bgumu papildin\u0101ja slepeni papildu protokoli, kuros Sta\u013cins un Hitlers vienoj\u0101s par teritori\u0101liem un politiskiem p\u0101rk\u0101rtojumiem un tr\u012bs sec\u012bgos slepenos dar\u012bjumos sadal\u012bja Austrumeiropu div\u0101s ietekmes sf\u0113r\u0101s, kas ietekm\u0113ja ar\u012b Baltijas valstu likteni. 1940.gada vasar\u0101 Igauniju, Latviju un Lietuvu okup\u0113ja un anekt\u0113ja PSRS. 1941.gada j\u016bnij\u0101 sekoja nacistisk\u0101s V\u0101cijas okup\u0101cijas re\u017e\u012bms (1941-1945), bet laika posm\u0101 no 1944.gada j\u016blija l\u012bdz 1945.gada maijam Baltijas valstis non\u0101ca otrreiz\u0113j\u0101 PSRS okup\u0101cijas re\u017e\u012bma pak\u013caut\u012bb\u0101, kas ilga l\u012bdz 1991.gadam. Baltijas valstu pilso\u0146us vis\u0101s tr\u012bs Baltijas valst\u012bs sk\u0101ra dz\u012bv\u0101 sp\u0113ka zaud\u0113jumi \u2013 galvenok\u0101rt aresti, n\u0101vessodi un slepkav\u012bbas bez tiesas, ieslodz\u012bjums cietumos un soda nometn\u0113s, izs\u016bt\u012b\u0161anas uz Sib\u012briju. Liel\u0101k\u0101 da\u013ca ebreju taut\u012bbas pilso\u0146u g\u0101ja boj\u0101 nacistu veiktajos holokausta noziegumos. Dz\u012bv\u012bbu zaud\u0113ja ar\u012b daudzi baltie\u0161i, kuri tika mobiliz\u0113ti vai br\u012bvpr\u0101t\u012bgi karoja v\u0101cu vai padomju armij\u0101. Tie baltie\u0161i, kas c\u012bn\u012bj\u0101s v\u0101cu bru\u0146otajos sp\u0113kos un izdz\u012bvoja, v\u0113l\u0101k PSRS un Rietumos piedz\u012bvoja da\u017e\u0101das gr\u016bt\u012bbas, jo vi\u0146i tika uzskat\u012bti par nacistiem un l\u012bdzatbild\u012bgiem holokaust\u0101 un cit\u0101s represij\u0101s. \u0160aj\u0101 period\u0101 vairums baltie\u0161u izjuta bailes no padomju varas iest\u0101d\u0113m, \u012bpa\u0161i no padomju repres\u012bvajiem org\u0101niem (NKVD (IeTK) (1940-1946), MVD (IeM) (1946-1954), MGB (VDM) (1946-1953), KGB (VDK) (1954-1991)), kas ar da\u017e\u0101d\u0101m metod\u0113m c\u012bn\u012bj\u0101s pret nacion\u0101lismu, preto\u0161anos, reli\u0123iju un pretpadomju aktivit\u0101t\u0113m (a\u0123it\u0101cija, propaganda, organiz\u0101cijas u.c.). Da\u013ca baltie\u0161u, \u012bpa\u0161i lietuvie\u0161i, Baltijas me\u017eos veidoja bru\u0146otas preto\u0161an\u0101s kust\u012bbas (nacion\u0101lie partiz\u0101ni), kas c\u012bn\u012bj\u0101s pret padomju varu. Prec\u012bzs nacion\u0101lo partiz\u0101nu skaits nav zin\u0101ms, bet avotos min\u0113ts, ka akt\u012bvo c\u012bn\u012bt\u0101ju skaits Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 var\u0113tu b\u016bt bijis no 60 000-80 000. L\u012bdz 1950. gadu beig\u0101m VDK izn\u012bcin\u0101ja vai sag\u016bst\u012bja liel\u0101ko da\u013cu partiz\u0101nu. <\/p>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\r\n

No 1944. gada j\u016blija l\u012bdz 1945. gada maijam PSRS atk\u0101rtoti okup\u0113ja Baltijas valstis. Tie iedz\u012bvot\u0101ji, kuri nev\u0113l\u0113j\u0101s piedz\u012bvot pirm\u0101s padomju okup\u0101cijas \u0161ausmas, b\u0113ga uz Rietumiem \u2013 aptuveni 257 000 igau\u0146u, latvie\u0161u un lietuvie\u0161u dev\u0101s b\u0113g\u013cu gait\u0101s uz V\u0101ciju un Zviedriju. Dzimtenei atrodoties okup\u0101cijas var\u0101, baltie\u0161u b\u0113g\u013ci un v\u0113l\u0101k trimdinieki Rietumos att\u012bst\u012bja politisko un kult\u016bras dz\u012bvi. Uzreiz p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101m visakt\u012bv\u0101kie bija Baltijas valstu diplom\u0101ti un biju\u0161ie politi\u0137i. Pavad\u012bju\u0161i vair\u0101kus gadus V\u0101cijas b\u0113g\u013cu nometn\u0113s, s\u0101kot ar 1947. gadu baltie\u0161i s\u0101ka masveid\u0101 emigr\u0113t \u2013 galvenok\u0101rt uz Lielbrit\u0101niju, ASV, Kan\u0101du, Austr\u0101liju un citur. Sav\u0101s jaunaj\u0101s m\u012btnes zem\u0113s baltie\u0161u trimdinieki izveidoja glob\u0101la m\u0113roga igau\u0146u, latvie\u0161u un lietuvie\u0161u organiz\u0101cijas, kas apvienoja vienotiem m\u0113r\u0137iem tautie\u0161us vis\u0101 pasaul\u0113. Liel\u0101k\u0101s \u0161\u0101das organiz\u0101cijas bija ASV \u2013 Igau\u0146u pasaules padome, Igau\u0146u nacion\u0101l\u0101 padome Amerik\u0101, Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bba, Amerikas latvie\u0161u apvien\u012bba, Pasaules lietuvie\u0161u kopiena, Amerikas lietuvie\u0161u padome, Amerikas lietuvie\u0161u kopiena un Lietuvas atbr\u012bvo\u0161anas augst\u0101k\u0101 komiteja. Baltie\u0161u centr\u0101l\u0101s organiz\u0101cijas sak\u0146oj\u0101s galvenok\u0101rt liel\u0101kaj\u0101s trimdas kopien\u0101s da\u017e\u0101d\u0101s Rietumu valst\u012bs. \u0160\u012bm kopien\u0101m bija bag\u0101ta kult\u016bras dz\u012bve un \u013coti svar\u012bgs politiskais m\u0113r\u0137is \u2013 Baltijas valstu neatkar\u012bbas atjauno\u0161ana un nacion\u0101l\u0101 gara saglab\u0101\u0161ana.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
Tr\u012bs baltietes st\u0101v ar plak\u0101tu “Br\u012bv\u012bbu Igaunijai, Latvijai un Lietuvai” pie Br\u012bv\u012bbas statujas \u0145ujork\u0101. Foto: \u010c\u0101rlzs Binkins. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Kas ir BATUN?<\/h2>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN (“Baltie\u0161u aicin\u0101jums Apvienot\u0101m N\u0101cij\u0101m”, citur min\u0113ts ar\u012b k\u0101 “Baltie\u0161u apel\u0101cija Apvienot\u0101m N\u0101cij\u0101m”) <\/strong>bija viena no baltie\u0161u organiz\u0101cij\u0101m, kuras darb\u012bbas centr\u0101 bija centieni atjaunot neatkar\u012bbu, kuru Baltijas valstis bija zaud\u0113ju\u0161as 1940. gad\u0101. T\u0101 bija starptautiska nevalstiska organiz\u0101cija, kuras aizs\u0101kums dat\u0113jams ar 1965. gada 13. novembra demonstr\u0101ciju \u0145ujork\u0101. BATUN izveidoja Igaunijas, Latvijas un Lietuvas br\u012bvpr\u0101t\u012bgu entuziastu grupa bez jebk\u0101da ofici\u0101lu organiz\u0101ciju atbalsta. Galvenais BATUN m\u0113r\u0137is bija inform\u0113t Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cijas (ANO) dal\u012bbvalstis par PSRS \u012bstenoto koloni\u0101lo politiku okup\u0113taj\u0101s Baltijas valst\u012bs un noziegumiem, kas v\u0113rsti pret Baltijas taut\u0101m. Jau pirms BATUN izveido\u0161anas ANO notika organiz\u0113tas Baltijas valstu p\u0101rst\u0101vju akcijas, piem\u0113ram, \u0161\u0101da akcija notika \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas pirm\u0101s sesijas laik\u0101 London\u0101 1946. gada s\u0101kum\u0101. Starp akt\u012bvistiem bija Baltijas valstu diplom\u0101ti un organiz\u0101cijas, kas da\u017ereiz darboj\u0101s kop\u0101 ar Austrumeiropas organiz\u0101ciju apvien\u012bb\u0101m, no kur\u0101m visakt\u012bv\u0101k\u0101 bija Apspiesto Eiropas tautu asambleja (dibin\u0101ta 1954. gad\u0101). ANO \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas sesiju laik\u0101 tika izplat\u012bti dokumenti, kas sk\u0101ra Baltijas tautu pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbas, baltie\u0161u genoc\u012bdu, deport\u0101cijas un nometin\u0101\u0161anu t. s. labo\u0161anas darbu nometn\u0113s PSRS teritorij\u0101. ANO reakcija un atbildes liel\u0101koties vari\u0113ja no piln\u012bgas klus\u0113\u0161anas l\u012bdz apstiprin\u0101jumam, ka dokumenti ir sa\u0146emti; baltie\u0161u diplom\u0101tus pie\u0146\u0113mis vismaz viens \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas prezidents (1947. gad\u0101); daudzu ANO dal\u012bbvalstu deleg\u0101tu run\u0101s tika l\u012bdzj\u016bt\u012bgi piemin\u0113ti baltie\u0161i. Tom\u0113r izn\u0101kum\u0101 ANO \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja pagrieza baltie\u0161iem muguru un Baltijas valstu jaut\u0101jums nekad nenon\u0101ca nevienas ANO strukt\u016bras darba k\u0101rt\u012bb\u0101. 1950.-60. gados baltie\u0161u trimdas politi\u0137i galvenok\u0101rt piedal\u012bj\u0101s Apspiesto Eiropas tautu asamblejas un Br\u012bv\u0101s Eiropas komitejas darb\u0101, un sadarboj\u0101s ar ASV Valsts departamentu un cit\u0101m iest\u0101d\u0113m. 1960. gados pasaul\u0113 s\u0101k\u0101s dekoloniz\u0101cijas process, veidoj\u0101s liels skaits jaunu valstu un ar\u012b Baltijas jaut\u0101jums ieguva jaunu kontekstu. Tas bija viens no galvenajiem apst\u0101k\u013ciem BATUN dibin\u0101\u0161anai 1966. gad\u0101, un dr\u012bz vien k\u013cuva skaidrs: lai pan\u0101ktu k\u0101du v\u0113lamu rezult\u0101tu, lob\u0113\u0161anai Apvienotaj\u0101s N\u0101cij\u0101s j\u0101notiek daudz augst\u0101k\u0101 l\u012bmen\u012b. Virtu\u0101l\u0101 izst\u0101de \u201cBATUN. Par Baltijas tautu br\u012bv\u012bbu un neatkar\u012bbu\u201d caur Latvijas Nacion\u0101l\u0101 arh\u012bva Latvijas Valsts arh\u012bva dokumentu prizmu atspogu\u013co BATUN darb\u012bbu no 1965. gada l\u012bdz 90. gadu s\u0101kumam un raksturo \u0161\u012bs organiz\u0101cijas lomu nacion\u0101lpolitiskajos procesos, kas saist\u012bti ar cilv\u0113kties\u012bb\u0101m, Baltijas valstu neatkar\u012bbas atg\u016b\u0161anu un \u0161o valstu uz\u0146em\u0161anu Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cij\u0101. P\u0113c savu m\u0113r\u0137u sasnieg\u0161anas BATUN turpin\u0101ja darb\u012bbu l\u012bdz pat 2000. gadu s\u0101kumam.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

… M\u016bsu cer\u012bba ir, ka, t\u0101 viet\u0101, lai m\u0113s paliktu izsl\u0113gti, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi dr\u012bzum\u0101 pl\u012bvos kop\u0101 ar citiem AN dal\u012bbvalstu karogiem…<\/em><\/p><\/blockquote>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
BATUN 20 gadu jubilejas dal\u012bbnieki, 1986.gads. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN darb\u012bbas virzieni<\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

ANO dal\u012bbvalstu lob\u0113\u0161ana<\/strong><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

No 1966. l\u012bdz 1991. gadam BATUN lob\u0113ja Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101ciju, lai pan\u0101ktu atbalstu Baltijas valstu neatkar\u012bbas atjauno\u0161anai. \u0160aj\u0101 laik\u0101 uzskat\u012bja, ka v\u0113rt\u012bgs ir jebkur\u0161 l\u012bdzeklis, kas starptautiskaj\u0101 ar\u0113n\u0101 sp\u0113j uztur\u0113t Baltijas jaut\u0101jumu dz\u012bvu. BATUN lob\u0113ja ANO dal\u012bbvalstis caur to past\u0101v\u012bgaj\u0101m p\u0101rst\u0101vniec\u012bb\u0101m \u0145ujork\u0101 un \u017den\u0113v\u0101. Liel\u0101ko da\u013cu lob\u0113\u0161anas darba veica kl\u0101tienes tik\u0161an\u0101s reiz\u0113s, k\u0101 ar\u012b nos\u016btot un sa\u0146emot v\u0113stules un dokumentus. Viz\u012b\u0161u laik\u0101 tika iesniegti da\u017e\u0101di dokumenti, piem\u0113ram, BATUN memorandi, zi\u0146as no Baltijas valst\u012bm, baltie\u0161u samizdata (Padomju Savien\u012bb\u0101 funkcion\u0113jo\u0161a neleg\u0101las un aizliegtas literat\u016bras izdo\u0161anas sist\u0113ma, kuras ietvaros disidenti reproduc\u0113ja un slepeni izplat\u012bja pagr\u012bdes literat\u016bru) materi\u0101li, kurus 80. gadu nogal\u0113 jau nomain\u012bja br\u012bv\u0101 aprit\u0113 pieejami nevalstisko organiz\u0101ciju dokumenti, bet kop\u0161 90. gadu s\u0101kuma inform\u0101cijas paket\u0113 tika iek\u013cauti ar\u012b ofici\u0101lie dokumenti no Baltijas valstu vald\u012bb\u0101m. BATUN lob\u0113\u0161anas centienos regul\u0101ri tika uzsv\u0113rtas vair\u0101kas v\u0113sturisk\u0101s t\u0113mas: PSRS \u012bstenot\u0101 Baltijas valstu okup\u0101cija 1940. gada j\u016bnij\u0101, aneksija 1940. gada august\u0101 un dokuments, kas \u013c\u0101va \u012bstenot \u0161os notikumus \u2013 Molotova\u2013Ribentropa pakts. L\u012bdz\u0101s pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbu koncepta lietojumam neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas lob\u0113\u0161an\u0101 BATUN pla\u0161i iztirz\u0101ja ar\u012b dekoloniz\u0101cijas un cilv\u0113kties\u012bbu t\u0113mas.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN v\u0113rs\u0101s ANO vair\u0101kos veidos:<\/strong><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n