{"id":121,"date":"2021-01-21T09:54:11","date_gmt":"2021-01-21T09:54:11","guid":{"rendered":"http:\/\/www.itl.rtu.lv\/agnijas\/?page_id=121"},"modified":"2023-02-10T10:38:30","modified_gmt":"2023-02-10T07:38:30","slug":"the-beginning-of-batun","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/the-beginning-of-batun\/","title":{"rendered":"BATUN PIRMS\u0100KUMI"},"content":{"rendered":"\r\n

Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cija 1965. gada 13. novembr\u012b<\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n

\u201cLai Br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cija \u0145ujork\u0101 ir tikai s\u0101kums lieliem un nemit\u012bgiem centieniem visiem latvie\u0161iem, lietuvie\u0161iem un igau\u0146iem, kas tagad dz\u012bvo br\u012bvaj\u0101 pasaul\u0113, atbr\u012bvot savas dzimt\u0101s valstis.\u201d<\/em><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

(Norberts Trep\u0161a par Br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101ciju)<\/p>\r\n<\/blockquote>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cija 1965. gada 13. novembr\u012b \u0145ujork\u0101 izv\u0113rt\u0101s par vienu no iespaid\u012bg\u0101kajiem baltie\u0161u masu pas\u0101kumiem, kas stimul\u0113ja trimdas sabiedr\u012bbu turpm\u0101kam lob\u0113\u0161anas darbam. T\u0101 iedvesmoja trimdiniekus ne tikai \u0145ujork\u0101 un t\u0101s apk\u0101rtn\u0113, bet ar\u012b vis\u0101 pasaul\u0113 k\u013c\u016bt par efekt\u012bv\u0101ku finan\u0161u un br\u012bvpr\u0101t\u012bgo resursu, kas v\u0113rsts pret PSRS darb\u012bb\u0101m Baltij\u0101. V\u0113rien\u012bg\u0101 demonstr\u0101cija, kur\u0101 piedal\u012bj\u0101s 11 000 l\u012bdz 14 000 Amerikas baltie\u0161u, veidoja pamatu baltie\u0161u trimdas organiz\u0101cijas BATUN izveido\u0161anai da\u017eus m\u0113ne\u0161us v\u0113l\u0101k \u2012 1966. gada 12. un 13. febru\u0101r\u012b.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Demonstr\u0101cijas organiz\u0113\u0161ana un ar to saist\u012bt\u0101s aktivit\u0101tes tika uzs\u0101ktas jau 1965. gada vasar\u0101. Galven\u0101 motiv\u0101cija bija Amerikas Savienoto Valstu neatz\u012b\u0161anas politika attiec\u012bb\u0101 uz padomju okup\u0101ciju un Baltijas valstu aneksiju, kar\u0161 Vjetnam\u0101 un \u201cDeklar\u0101cija par neatkar\u012bbas pie\u0161\u0137ir\u0161anu koloni\u0101laj\u0101m zem\u0113m un taut\u0101m\u201d (\u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas rezol\u016bcija 1514 (XV)), kas zin\u0101ma ar\u012b k\u0101 Deklar\u0101cija par dekoloniz\u0101ciju, kuru 1960. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma ANO \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja. Taj\u0101 noteikts, ka \u201cvis\u0101m taut\u0101m ir ties\u012bbas uz br\u012bvu pa\u0161noteik\u0161anos, saska\u0146\u0101 ar kur\u0101m t\u0101s br\u012bvi nosaka savu politisko statusu\u201d.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Demonstr\u0101ciju organiz\u0113ja trimdas baltie\u0161i, galvenok\u0101rt lietuvie\u0161i, kuri ar\u012b sav\u0101ca nepiecie\u0161amos l\u012bdzek\u013cus \u2012 aptuveni 65 000 ASV dol\u0101ru. Akt\u012bvisti liel\u0101koties bija 20 l\u012bdz 30 gadus veci br\u012bvpr\u0101t\u012bgie, Amerikas universit\u0101\u0161u absolventi un jauni profesion\u0101\u013ci, kas veidoja karjeru un nodev\u0101s br\u012bvpr\u0101t\u012bgajam darbam sav\u0101s etniskaj\u0101s kopien\u0101s. Galvenais demonstr\u0101cijas organizators bija \u0145ujorkas \u0161tat\u0101 re\u0123istr\u0113t\u0101 Lietuvas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas komiteja ar Antoniju Ma\u017eeiku (Anthony Mazeika<\/em>), Jonu Balkunu (Jonas Balkunas<\/em>), A\u013c\u0123irdu Budrecki (Algirdas Budreckis<\/em>), Antoniju Snie\u010dkus (Anthony Snieckus<\/em>), Jozefu Miklovu (Joseph Miklovas<\/em>) un Romu \u0136ezi (Romas Kezys<\/em>) priek\u0161gal\u0101.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
Ieejas bi\u013cete Baltijas br\u012bv\u012bbas demostr\u0101cijas m\u012bti\u0146\u0101 Madison Square Garden<\/em> ar\u0113n\u0101 Manheten\u0101 1965.gada 13.novembr\u012b. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
Jona Balkunas v\u0113stule Norbertam Trep\u0161am ar uzaicin\u0101jumu piedal\u012bties 1965.gada 13.novembra demonstr\u0101cij\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cijas programma 1965.gada 13.novembr\u012b. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Ar \u0161o pas\u0101kumu Lietuvas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas komiteja v\u0113l\u0113j\u0101s v\u0113rsties pie ANO ar l\u016bgumu atjaunot Baltijas valstu neatkar\u012bbu, piesaist\u012bt Amerikas sabiedr\u012bbas uzman\u012bbu un atbalstu, k\u0101 ar\u012b nodro\u0161in\u0101t, ka \u201cBaltijas jaut\u0101jums\u201d tiek iek\u013cauts ANO \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas darba k\u0101rt\u012bb\u0101 apsprie\u0161anai un r\u012bc\u012bbai \u2012 vai nu tie\u0161i, vai ar Dekoloniz\u0101cijas komitejas starpniec\u012bbu. 13. novembra baltie\u0161u demonstr\u0101cij\u0101 Lietuvas neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas komitejas priek\u0161s\u0113dis A. Ma\u017eeika ar\u012b nor\u0101d\u012bja, ka \u0161is pas\u0101kums pasaulei atg\u0101dina par Baltijas valstu 25 gadus ilgo okup\u0101ciju un Padomju Savien\u012bbas noziegumiem, kuri b\u016btu j\u0101izmekl\u0113.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

Demonstr\u0101cijas ietvaros tika organiz\u0113ti divi lieli masu m\u012bti\u0146i. Pirmais m\u012bti\u0146\u0161 notika 18 000 s\u0113dvietu pla\u0161aj\u0101 Madison Square Garden<\/em> ar\u0113n\u0101 Manheten\u0101 (tolaik t\u0101 atrad\u0101s 8. av\u0113nij\u0101 starp 49. un 50. ielu) ar amerik\u0101\u0146u valstsv\u012bru piedal\u012b\u0161anos un vi\u0146u atbalsta sol\u012bjumu baltie\u0161iem. Programmas vad\u012bt\u0101js, iev\u0113rojamais amerik\u0101nis un Amerikas P\u0113tniec\u012bbas instit\u016bta izpilddirektors Leo \u010cerns (Leo Cherne<\/em>), nolas\u012bja \u0145ujorkas m\u0113ra R. V\u0101gnera (Robert F. Wagner<\/em>) pazi\u0146ojumu, kur\u0101 tika teikts ka 13. novembris \u0145ujorkas pils\u0113t\u0101 pasludin\u0101ts par Baltijas valstu br\u012bv\u012bbas dienu. Run\u0101t\u0101ju vid\u016b bija ASV Sen\u0101ta \u0101rlietu komisijas loceklis, republik\u0101\u0146u senators Karls Munds (Karl E. Mundt<\/em>) un Kongresa loceklis D\u017eons R\u016bnijs (John J. Rooney<\/em>), kuri sol\u012bja str\u0101d\u0101t, lai Sen\u0101t\u0101 pie\u0146emtu programmu, kas pal\u012bdz\u0113tu apspiesto tautu br\u012bv\u012bbas centieniem, un p\u0101rrun\u0101t ar ASV vald\u012bbas p\u0101rst\u0101vjiem, ko var\u0113tu dar\u012bt Baltijas valstu lab\u0101.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Tom\u0113r vissvar\u012bg\u0101kais notikums bija demonstr\u0101cij\u0101 pie\u0146emt\u0101 deklar\u0101cija, kur\u0101 ANO vad\u012bbai un atsevi\u0161\u0137\u0101m vald\u012bb\u0101m tika l\u016bgts nekav\u0113joties apspriest PSRS koloni\u0101lo politiku Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101, k\u0101 ar\u012b izteikta pras\u012bba, lai tiktu atjaunota \u0161o valstu neatkar\u012bba. Deklar\u0101ciju parakst\u012bja 128 iev\u0113rojami sabiedriskie un politiskie darbinieki, vi\u0146u vid\u016b ar\u012b Ri\u010dards M. Niksons (biju\u0161ais ASV viceprezidents un topo\u0161ais ASV prezidents), piecdesmit \u010detri ASV senatori un p\u0101rst\u0101vju pal\u0101tas locek\u013ci, septi\u0146u \u0161tatu gubernatori, se\u0161u liel\u0101ko pils\u0113tu m\u0113ri un devi\u0146padsmit gar\u012bdznieki. 1965. gada 7. novembr\u012b parakst\u012btais aicin\u0101jums un pazi\u0146ojums par m\u012bti\u0146u tika public\u0113ts laikrakst\u0101 \u201cThe New York Times\u201d. k\u0101 pilnas lapas rekl\u0101ma.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Deklar\u0101cija, kas tika pie\u0146emta Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cijas laik\u0101 Madison Square Garden<\/em> ar\u0113n\u0101 1965.gada 13.novembr\u012b. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure>\r\n<\/div><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Pirmais BATUN prezidents Jonas Balkunas runas laik\u0101 iepretim ANO m\u012btnei \u0145ujork\u0101 pieprasa Baltijas valstu br\u012bv\u012bbu, neatkar\u012bbu un dal\u012bbu ANO, 1965.gada 13.novembris. Foto: \u010c\u0101rlzs Binkins. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

P\u0113c pirm\u0101 m\u012bti\u0146a Madison Square Garden<\/em> ar\u0113n\u0101 demonstranti ar Baltijas karogiem m\u016bzikas pavad\u012bb\u0101 dev\u0101s cauri \u0145ujorkas centram uz D\u0101ga Hammar\u0161elda laukum\u0101 net\u0101lu no ANO m\u012btnes. Mar\u0161ruts cauri Manhetenai bija izv\u0113l\u0113ts strat\u0113\u0123iski, lai baltie\u0161u masa un plak\u0101tu nestie v\u0113st\u012bjumi piev\u0113rstu vair\u0101ku t\u016bksto\u0161u amerik\u0101\u0146u uzman\u012bbu Baltijas valstu okup\u0101cijas faktam. Pie ANO m\u012btnes notika otrs m\u012bti\u0146\u0161, kas bija velt\u012bts tie\u0161i Apvienoto N\u0101ciju dal\u012bbvalst\u012bm ar nol\u016bku pan\u0101kt liel\u0101ku atbalstu deklar\u0101cijai. K\u0101 deklar\u0101cijas simboli tika izmantoti Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogi, kuri \u012bpa\u0161\u0101 procesij\u0101 A. Ma\u017eeikas un godasardzes vad\u012bb\u0101 tika aiznesti pie ANO m\u012btnes v\u0101rtiem. Kopum\u0101 demonstr\u0101cija norit\u0113ja mier\u012bgi. K\u0101 vien\u012bgais starpgad\u012bjums minams \u010detru lietuvie\u0161u arests \u2012 vi\u0146i cent\u0101s p\u0101rr\u0101pties p\u0101ri ANO m\u012btnes \u017eogam.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101cijas programma D\u0101ga Hammar\u0161elda laukum\u0101 1965.gada 13.novembr\u012b. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Inform\u0101cija par baltie\u0161u draudz\u012bbas dej\u0101m Central Plaza Hall<\/em>, kas norisn\u0101j\u0101s p\u0113c g\u0101jiena un m\u012bti\u0146a pie ANO m\u012btnes, 1965.gada 13.novembris. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
Intervija ar biju\u0161o BATUN prezidentu Intu Rupneru par Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101ciju 1965.gada 13.novembr\u012b. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
Intervija ar biju\u0161o BATUN akt\u012bvisti Dzintru Bungs par Baltijas br\u012bv\u012bbas demonstr\u0101ciju izst\u0101des “Baltie\u0161u aicin\u0101jums Apvienotaj\u0101m N\u0101cij\u0101m” laik\u0101 Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 2020.gada septembr\u012b-oktobr\u012b. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN<\/strong> dibin\u0101\u0161ana<\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n

\u201cM\u0113s \u0161eit esam k\u0101 vidusm\u0113ra cilv\u0113ki, ne k\u0101 profesion\u0101li diplom\u0101ti, ne ar\u012b k\u0101 rafin\u0113ti politi\u0137i. M\u0113s esam \u0161eit, lai pazi\u0146otu, ka br\u012bv\u012bba Latvijai, Igaunijai un Lietuvai nav tikai politisks jaut\u0101jums. Tas nav objekts politisko dal\u012bbnieku slepenajiem dar\u012bjumiem. Neviens nedr\u012bkst p\u0101rdot vai apmain\u012bt Baltijas valstu br\u012bv\u012bbu pret k\u0101du iedom\u0101tu labumu. Neviens nedr\u012bkst nodot tautas br\u012bv\u012bbu, pat Apvienot\u0101s N\u0101cijas.\u201d<\/em><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

(Norberts Trep\u0161a vienot\u0101s baltie\u0161u konferences laik\u0101 1966. gada 12.\u201213. febru\u0101r\u012b)<\/p>\r\n<\/blockquote>\r\n\r\n\r\n\r\n

1966. gada febru\u0101r\u012b trimdas baltie\u0161u jaunie\u0161u grupa izveidoja organiz\u0101ciju, lai turpin\u0101tu darbu, kas tika uzs\u0101kts 1965. gada 13. novembra demonstr\u0101cij\u0101. Tika nolemts: ir nepiecie\u0161ama past\u0101v\u012bga organiz\u0101cija, kas turpin\u0101tu Baltijas valstu jaut\u0101jumu aktualiz\u0113\u0161anu ANO. Ja 1945. gad\u0101 neb\u016btu nodibin\u0101ta Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cija, visticam\u0101k, neb\u016btu nodibin\u0101ts ar\u012b BATUN.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
Vienot\u0101s baltie\u0161u konferences dal\u012bbnieki 1966.gada 12.-13.febru\u0101r\u012b \u0145ujork\u0101, kad tika dibin\u0101ts BATUN. Pirmaj\u0101 rind\u0101 no kreis\u0101s: Rita Uibo, Izolde Z\u012bvers, Algimantas Gureckas, Nastute Umbrazaite, Juozas Miklovas, Norberts Trep\u0161a, Viktors Vinkmans, Amarillie Matuzele, Paulins \u017dygas, Dzintra Bungs; otraj\u0101 rind\u0101 no kreis\u0101s: Visvaldas Gerdvilis, Romas Lintkus, Ergo Karuks, Dzintra Kalni\u0146a, Anders Juriado, Harald Randzepp, Algis Ruksenas, Ruta Damarkas, Janika Tallat-Kalpsa, Rimas Gulbinas, Dzintars Paegle; tre\u0161aj\u0101 rind\u0101 no kreis\u0101s: Koit Ojama, Andris Dzirkalis, Herbert Valdsaar, Karl Laantee, Heino Ainso, Uldis Grava, O\u013c\u0123erts Balodis, Uldis Blu\u0137is, Tonu Espenberg, Viktoras Kondrotas. Foto: V.Mazelis. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

BATUN dibin\u0101ts 1966. gada 12. un 13. febru\u0101r\u012b \u0145ujork\u0101, vienot\u0101s baltie\u0161u konferences ietvaros. Deklar\u0101cij\u0101, par kuru pirmaj\u0101 vienotaj\u0101 konferenc\u0113 balsoja BATUN Igaunijas, Latvijas un Lietuvas komitejas, tika noteikts, ka BATUN nav politiska organiz\u0101cija, k\u0101 ar\u012b t\u0101 nav organiz\u0101cija, kas v\u0113r\u0161as tikai pie vienas tautas. BATUN bija pret visu veidu imperi\u0101lismu, koloni\u0101lismu, un n\u0101ciju ekspluat\u0101ciju. BATUN neatbalst\u012bja un nevad\u012bja neviena ASV vai citas valsts vald\u012bbas vai politisk\u0101 strukt\u016bra. \u0160\u012b organiz\u0101cija tika izveidota ar m\u0113r\u0137i inform\u0113t ANO dal\u012bbvalstis par apst\u0101k\u013ciem okup\u0113taj\u0101s Baltijas valst\u012bs, kas var\u0113tu rad\u012bt nopietnas ba\u017eas vis\u0101s br\u012bv\u012bbu m\u012blo\u0161\u0101s valst\u012bs, bet gala rezult\u0101t\u0101, pamatojoties uz ANO deklar\u0113tajiem principiem, novest pie Baltijas valstu pa\u0161noteik\u0161an\u0101s, Latvijas, Lietuvas un Igaunijai valstisk\u0101s neatkar\u012bbas atjauno\u0161anas. BATUN organizatoru r\u012bc\u012bbas pamat\u0101 bija vi\u0146u mor\u0101l\u0101 pien\u0101kuma apzi\u0146a nopietni r\u016bp\u0113ties par situ\u0101ciju Baltijas valst\u012bs un fakts, ka pareiz\u0101kais visu starptautisko probl\u0113mu risin\u0101\u0161anas forums ir ANO.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n

\u201cM\u0113s aicin\u0101m visas pasaules tautas nest\u0101v\u0113t d\u012bk\u0101, kam\u0113r ne\u017e\u0113l\u012bgi un bezdiev\u012bgi kolonizatori izskau\u017e tr\u012bs n\u0101cijas, tr\u012bs pilnv\u0113rt\u012bgas, spilgtas, kultur\u0101li bag\u0101tas un vit\u0101li dz\u012bvas tautas. Ne citu gadu, ne k\u0101du laiku v\u0113l\u0101k, bet n\u0101kamned\u0113\u013c katram god\u012bgam valstsv\u012bram vajadz\u0113tu izvirz\u012bt \u0161o jaut\u0101jumu ANO. Neviens nevar izlikties, ka kalpo pasaules br\u012bv\u012bbai, neviens nevar baud\u012bt pats savu br\u012bv\u012bbu, kam\u0113r no dzelzs priek\u0161kara aiz komunistisk\u0101s elles upuriem n\u0101k vaiman\u0101\u0161ana un zobu grie\u0161ana.\u201d<\/em><\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

(Norberts Trep\u0161a vienot\u0101s baltie\u0161u konferences laik\u0101 1966. gada 12.\u201213. febru\u0101r\u012b)<\/p>\r\n<\/blockquote>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
Vienot\u0101s baltie\u0161u konferences darba k\u0101rt\u012bba 1966.gada 12.-13.febru\u0101r\u012b. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Vienot\u0101s baltie\u0161u konferences laik\u0101 pie\u0146emt\u0101 deklar\u0101cija, 1966.gada 12.-13.febru\u0101ris. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN uzdevumi, kas tika noteikti vienotaj\u0101 baltie\u0161u konferenc\u0113:<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n