Dr\u012bz p\u0113c tam, kad ANO Ekonomikas un soci\u0101lo lietu padome 1970. gada maij\u0101 noteica 1503. proced\u016bru (\u201cProced\u016bra sazi\u0146ai, kas saist\u012bta ar cilv\u0113kties\u012bbu un pamatbr\u012bv\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem\u201d), BATUN s\u0101ka zi\u0146ot ANO Cilv\u0113kties\u012bbu komisijai par padomju laik\u0101 izdar\u012btajiem cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem attiec\u012bb\u0101 pret Baltijas valstu iedz\u012bvot\u0101jiem un turpin\u0101ja sniegt \u0161\u0101dus zi\u0146ojumus l\u012bdz pat 1991. gada s\u0101kumam. Uz katru Cilv\u0113kties\u012bbu komisijas sesiju BATUN sagatavoja memorandu par neseniem cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem Baltijas valst\u012bs. BATUN m\u0113\u0123in\u0101ja pan\u0101kt, lai ar\u012b citas trimdas organiz\u0101cijas un personas zi\u0146otu Cilv\u0113kties\u012bbu komisijai par cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumiem. ANO Cilv\u0113kties\u012bbu noda\u013ca, sniedzot atbildes BATUN, atzina, ka Baltijas valstu jaut\u0101jums ir iev\u0113rots, t\u0101pat t\u0101 atzina BATUN k\u0101 organiz\u0101ciju, kas ir ties\u012bga sniegt inform\u0101ciju par situ\u0101ciju Baltijas valst\u012bs. BATUN sniegtajai inform\u0101cijai piek\u013cuva desmitiem un, iesp\u0113jams, simtiem diplom\u0101tu un ANO darbinieku.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n
![\"\"](\"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/wp-content\/uploads\/2021\/04\/xScan_20210303-24.jpg\")
<\/a><\/a>Deleg\u0101tus pirmaj\u0101m viz\u012bt\u0113m \u017den\u0113v\u0101 BATUN valde mekl\u0113ja Eirop\u0101. Pirm\u0101s viz\u012btes 1971. gad\u0101 aizs\u0101ka baltie\u0161u trimdinieki, kas dz\u012bvoja Zviedrij\u0101 (Andress Kings (K\u00fcng<\/em>), iev\u0113rojams zviedru un igau\u0146u \u017eurn\u0101lists un politi\u0137is), \u0160veic\u0113 (Arnolds Skr\u0113bers, \u017den\u0113v\u0101 dz\u012bvojo\u0161ais latvie\u0161u diplom\u0101ts) un V\u0101cij\u0101 (Valters Banaitis, a\u0123ent\u016bras ELTA (V\u0101cija) Lietuvas zi\u0146u redaktors). V\u0113l\u0101k deleg\u0101ts bija toreiz\u0113jais nepilna laika BATUN biroja vad\u012bt\u0101js Gatis Masti\u0146\u0161, kuram pal\u012bdz\u0113ja Arnolds Skr\u0113bers. 1977. gad\u0101 viz\u012bt\u0113s iesaist\u012bj\u0101s deleg\u0101ti no V\u0101cijas \u2013 Juta Ristso (Ristsoo<\/em>, agr\u0101k Virkmaa; <\/em>vi\u0146a no \u0145ujorkas bija p\u0101rc\u0113lusies uz Minheni) un Pauls K\u013cavi\u0146\u0161. 1978. gada Cilv\u0113kties\u012bbu komisijas sesij\u0101 deleg\u0101tu viz\u012btes nebija, bet Ristso apmekl\u0113ja Cilv\u0113kties\u012bbu komisijas sesiju, kas notika \u017den\u0113v\u0101 1978. gada oktobr\u012b. Uz 1979. gada Cilv\u0113kties\u012bbu komisijas sesiju ierad\u0101s deleg\u0101ti no V\u0101cijas: Juta Ristso, Pasaules br\u012bvo latvie\u0161u apvien\u012bbas Inform\u0101cijas biroja direktors J\u016blijs Kadelis un disidents Olafs Br\u016bveris. 1980. gad\u0101 deleg\u0101ti bija BATUN valdes loceklis gar\u012bdznieks Kazimirs Pug\u0113vi\u010ds (Casimir Pugevi\u010dius<\/em>) un BATUN direktora aizst\u0101j\u0113ja Vija Siksna Kl\u012bve. 1981. un 1982. gad\u0101 deleg\u0101ti bija \u0160veices un Lietuvas \u017eurn\u0101listi Ristso, Kadelis un Narciss Prielaida (Narcizas Prielaida<\/em>), kas rezid\u0113ja \u017den\u0113v\u0101. Pieredze, ko \u010detri deleg\u0101ti \u2013 Ristso, Kadelis, Br\u016bveris, Prielaida \u2013 ieguva, apmekl\u0113jot divas un vair\u0101k sesijas, iesp\u0113jams, ir palielin\u0101jis BATUN \u017den\u0113vas viz\u012b\u0161u efektivit\u0101ti p\u0113c 1978. gada.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n Laik\u0101 no 1971. l\u012bdz 1982. gadam BATUN katru gadu veica vienu, divas vai pat tr\u012bs lob\u0113\u0161anas kampa\u0146as, divpadsmit gados kopum\u0101 to bija 31. Katras lob\u0113\u0161anas kampa\u0146as saturu taj\u0101s ANO instit\u016bcij\u0101s, kas atbild par cilv\u0113kties\u012bb\u0101m, piem\u0113ram, ANO Cilv\u0113kties\u012bbu komisij\u0101 vai \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas Tre\u0161aj\u0101 komitej\u0101, noteica tas, ka BATUN r\u012bc\u012bb\u0101 bija Rietumos un baltie\u0161u trimdas aprind\u0101s aizvien pieaugo\u0161ais inform\u0101cijas apjoms par aktualit\u0101t\u0113m Baltijas valst\u012bs. \u0160o inform\u0101ciju nodro\u0161in\u0101ja disidentu sagatavotu dokumentu pieejam\u012bba un Padomju Savien\u012bb\u0101 str\u0101d\u0101jo\u0161o Rietumu \u017eurn\u0101listu zi\u0146ojumi.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n BATUN sagatavoja materi\u0101lus, lai izgl\u012btotu un sniegtu instrukcijas BATUN deleg\u0101tiem v\u0113l pirms vi\u0146u lob\u0113\u0161anas viz\u012bt\u0113m. R\u012bc\u012bb\u0101 eso\u0161o inform\u0101ciju izmantoja, lai sagatavotu tr\u012bs veidu materi\u0101lus: a) instrukcijas BATUN lobijiem; b) informat\u012bvie dokumenti, kas paredz\u0113ti nog\u0101d\u0101\u0161anai ANO; c) BATUN zi\u0146u izlaidumi. \u017den\u0113vas instrukciju paketes tika piel\u0101gotas gan ies\u0101c\u0113jiem, gan pieredz\u0113ju\u0161iem deleg\u0101tiem, kuri apmekl\u0113ja ANO past\u0101v\u012bg\u0101s misijas \u0145ujork\u0101. Informat\u012bvos dokumentus, kurus laik\u0101 no 1971. l\u012bdz 1982. gadam, BATUN pieg\u0101d\u0101ja ANO dal\u012bbvalst\u012bm un instit\u016bcij\u0101m, var iedal\u012bt tr\u012bs kategorij\u0101s: a) Baltijas valstu disidentu dokumenti; b) ar BATUN nesaist\u012bti trimdas dokumenti; c) BATUN sagatavotie materi\u0101li.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n Ik rudeni pirms katras jaun\u0101s \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas sesijas s\u0101kuma BATUN sagatavoja memorandu, kas attiec\u0101s uz k\u0101du konkr\u0113tu \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas darba k\u0101rt\u012bbas punktu. Rezult\u0101t\u0101 vair\u0101ku valstu p\u0101rst\u0101vji sav\u0101s run\u0101s ir piemin\u0113ju\u0161i Baltijas valstis. 1971. gada 15. novembr\u012b Edvards Dervinskis, ASV Kongresa loceklis un ASV deleg\u0101ts ANO 26. \u0122ener\u0101laj\u0101 asamblej\u0101, uzst\u0101joties Tre\u0161aj\u0101 komitej\u0101 (soci\u0101lie, humanit\u0101rie kult\u016bras jaut\u0101jumi), aizs\u0101ka divu dienu c\u012b\u0146u starp ASV un PSRS par Baltijas valst\u012bm. Notikums iez\u012bm\u0113ja ar\u012b ASV attieksmes mai\u0146u ANO. Dervinskis uzskat\u012bja, ka ASV ir \u013c\u0101vusi krieviem izl\u0101p\u012bties, tiem liekot liet\u0101 p\u0101r\u0101k lielu propagandu ANO, un ka ANO ir liel\u0101koties propagandas forums \u2013 \u201cdeba\u0161u biedr\u012bba\u201d. Kad pien\u0101ca laiks Dervinskim uzst\u0101ties ar runu Tre\u0161aj\u0101 komitej\u0101, vi\u0146\u0161 nol\u0113ma izmantot jaunu pieeju. P\u0113c katra padomju apgalvojuma vi\u0146\u0161 l\u016bdza ties\u012bbas atbild\u0113t un tad paciet\u012bgi un detaliz\u0113ti izkl\u0101st\u012bja faktus. \u0160\u012b r\u012bc\u012bba noveda pie tik sp\u0113c\u012bgas nost\u0101jas par labu baltie\u0161iem, k\u0101du ASV l\u012bdz tam ANO nekad nebija paudusi.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n Dervinskis uzsv\u0113ra, ka nevajadz\u0113tu aizmirst par jaun\u0101m koloni\u0101lisma form\u0101m:<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n \u201cMums vienm\u0113r ir j\u0101patur pr\u0101t\u0101 t\u0101s lepn\u0101s n\u0101cijas, kuras \u0161aj\u0101 period\u0101 ir zaud\u0113ju\u0161as br\u012bv\u012bbu, k\u0101 ar\u012b tie drosm\u012bgie cilv\u0113ki it visur, kuriem tiek liegta nacion\u0101l\u0101 cie\u0146a un pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbas. (..) Baltijas valstis \u2013 Lietuva, Latvija un Igaunija \u2013 ir \u012bpa\u0161s gad\u012bjums. Padomju Savien\u012bba ir fiziski t\u0101s pievienojusi un piespiedu k\u0101rt\u0101 iek\u013c\u0101vusi \u201csoci\u0101listisko republiku\u201d kop\u0101\u201d.<\/p><\/blockquote>\r\n\r\n\r\n\r\n 15. novembr\u012b, tikai da\u017eas stundas p\u0113c runas ANO, Edvards Dervinskis p\u0113c BATUN uzaicin\u0101juma ierad\u0101s Igaunijas nam\u0101 \u0145ujork\u0101, lai uzrun\u0101tu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas trimdas organiz\u0101ciju biedrus.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n L\u012bdzko Rietumos s\u0101ka ien\u0101kt inform\u0101cija par politieslodz\u012btajiem baltie\u0161iem okup\u0113taj\u0101 Lietuv\u0101, Latvij\u0101 un Igaunij\u0101, t\u0101 BATUN 1973. gada beig\u0101s uzs\u0101ka projektu \u201cSirdsapzi\u0146as cietumnieki\u201d, kura m\u0113r\u0137is bija apzin\u0101t apcietin\u0101to baltie\u0161u br\u012bv\u012bbas c\u012bn\u012bt\u0101ju gad\u012bjumus.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n Trimdas baltie\u0161u \u201cSirdsapzi\u0146as cietumnieku\u201d aktivit\u0101tes, kur\u0101s BATUN bija noz\u012bm\u012bga loma, kopum\u0101 bija da\u013ca no liel\u0101k\u0101s kust\u012bbas Rietumos. 1973. gad\u0101 Uldis Blu\u0137is ierosin\u0101ja, ka BATUN var\u0113tu v\u0101kt datus par Baltijas valstu sirdsapzi\u0146as cietumniekiem Padomju Savien\u012bb\u0101 un izveidot baltie\u0161u sirdsapzi\u0146as cietumnieku atbalsta grupas. Grup\u0101m tiktu iedal\u012bti konkr\u0113ti BATUN zin\u0101mi sirdsapzi\u0146as cietumnieku gad\u012bjumi un t\u0101m b\u016btu j\u0101apkopo inform\u0101cija par \u0161iem cilv\u0113kiem, j\u0101m\u0113\u0123ina sazin\u0101ties ar vi\u0146iem un pal\u012bdz\u0113t, k\u0101 ar\u012b j\u0101cen\u0161as pan\u0101kt, lai par \u0161iem konkr\u0113tajiem gad\u012bjumiem vair\u0101k uzzina Rietumu sabiedr\u012bba. Ikreiz, kad tika sa\u0146emtas zi\u0146as par k\u0101du arestu, \u0101tri rea\u0123\u0113ja ar\u012b BYFF<\/em>, kas nekav\u0113joties organiz\u0113ja nelielas demonstr\u0101cijas Austrumu 67. iel\u0101 pie padomju misijas ANO. Vienubr\u012bd BYFF<\/em> tur bija tik bie\u017ei, ka policisti no ielas pret\u0113j\u0101 pus\u0113 eso\u0161\u0101 iecirk\u0146a, kas bija atbild\u012bgs par k\u0101rt\u012bbas uztur\u0113\u0161anu, sagaid\u012bja BYFF<\/em> protest\u0113t\u0101jus ar saucieniem: \u201cBaltie\u0161i atkal ir kl\u0101t!\u201d<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n Septi\u0146desmitajos gados BATUN s\u0101ka kampa\u0146u, padomju koncentr\u0101cijas nometn\u0113s tur\u0113tajiem baltie\u0161iem s\u016btot pastkartes ar igau\u0146u, latvie\u0161u un lietuvie\u0161u m\u0101kslinieku darbiem. \u0160\u012bs programmas iniciators un \u012bstenot\u0101js bija Uldis Blu\u0137is. Padomju re\u017e\u012bms gan nem\u0113dza ieslodz\u012btajiem pieg\u0101d\u0101t v\u0113stules, un t\u0101s no soda izcie\u0161anas vietas tika atgrieztas atpaka\u013c s\u016bt\u012bt\u0101jiem. V\u0113stu\u013cu s\u016bt\u012b\u0161ana sirdsapzi\u0146as cietumniekiem notika trimdas baltie\u0161u kopienas Ziemassv\u0113tku pas\u0101kumos ap 10. decembri, kad tiek atz\u012bm\u0113ta ANO Cilv\u0113kties\u012bbu diena, proti, diena, kad ANO \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja 1948. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma Visp\u0101r\u0113jo cilv\u0113kties\u012bbu deklar\u0101ciju. \u0160ajos pas\u0101kumos BATUN akt\u012bvisti un atbalst\u012bt\u0101ji izveidoja sarakstus, kuros bija nor\u0101d\u012bti sirdsapzi\u0146as cietumnieku, k\u0101 ar\u012b GULAG vad\u012bbas un citu padomju amatpersonu v\u0101rdi un adreses. BATUN ierosin\u0101ja, ka Cilv\u0113kties\u012bbu dienas apsveikumos padomju ier\u0113d\u0146iem ir j\u0101iek\u013cauj piekl\u0101j\u012bgi formul\u0113ti l\u016bgumi izp\u0113t\u012bt iesp\u0113jamos cilv\u0113kties\u012bbu p\u0101rk\u0101pumus attiec\u012bb\u0101 uz konkr\u0113tiem sirdsapzi\u0146as cietumniekiem. P\u0101rk\u0101pumi var\u0113ja ietvert darb\u012bbas, kas saist\u012btas ar ties\u012bb\u0101m uz pietiekamu p\u0101rtiku un dz\u012bves apst\u0101k\u013ciem, k\u0101 ar\u012b ties\u012bb\u0101m uz sazi\u0146as, apzi\u0146as, uzskatu un izpausmju br\u012bv\u012bbu. Kampa\u0146as dal\u012bbnieki tika nodro\u0161in\u0101ti ar rakst\u0101mr\u012bkiem, pap\u012bru, aploksn\u0113m un pastkart\u0113m, kuras var\u0113ja nos\u016bt\u012bt ierakst\u012bt\u0101s v\u0113stul\u0113s gan sirdsapzi\u0146as cietumniekiem, gan padomju ier\u0113d\u0146iem.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n <\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n Tiem, kuri v\u0113l\u0113j\u0101s regul\u0101ri rakst\u012bt v\u0113stules ieslodz\u012btajiem un ier\u0113d\u0146iem, tika pied\u0101v\u0101ta pal\u012bdz\u012bba. Pirm\u0101s kampa\u0146as, \u0161\u0137iet, notika 1979. gada decembr\u012b BATUN biroj\u0101 un Daugavas Vanagu m\u012btn\u0113 Bronks\u0101, iesp\u0113jams, ar\u012b v\u0113l citviet. \u0145ujork\u0101 kampa\u0146as notika ik gadu l\u012bdz pat 1987. gada decembrim. Katru gadu nos\u016bt\u012bto v\u0113stu\u013cu skaits sv\u0101rst\u012bj\u0101s no 50 l\u012bdz vair\u0101k nek\u0101 100, bet 1980. gad\u0101 \u0145ujorkas lietuvie\u0161i nos\u016bt\u012bja pat aptuveni 3000 v\u0113stu\u013cu. 80. gadu s\u0101kum\u0101 BATUN apkopoja ierakst\u012btos s\u016bt\u012bjumus, kas da\u017e\u0101du ofici\u0101lu iemeslu d\u0113\u013c bija atgriezti atpaka\u013c. Tie tika nos\u016bt\u012bti ASV Kongresam, kas izmekl\u0113ja padomju pasta pieg\u0101di. V\u0113stu\u013cu arh\u012bv\u0101 tika atrasta tikai viena sirdsapzi\u0146as cietumnieka v\u0113stule. T\u0101 n\u0101ca no 1922. gad\u0101 dzimu\u0161\u0101 latvie\u0161u zemnieka Ivara Grab\u0101na, kur\u0161 bija k\u013cuvis par pretpadomju partiz\u0101nu. Vi\u0146\u0161 bija noties\u0101ts uz 15 gadiem stingra re\u017e\u012bma cietum\u0101 Perm\u0101, un vi\u0146a atbr\u012bvo\u0161ana bija paredz\u0113ta 1983. gada 1. septembr\u012b.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n Starp trimdas baltie\u0161iem un organiz\u0101cij\u0101m tika izplat\u012btas pastkartes ar uzdruk\u0101t\u0101m Igaunijas disidentu fotogr\u0101fij\u0101m. Pastkart\u0113s bija ietverts l\u016bgums atbr\u012bvot disidentu, un t\u0101s bija adres\u0113tas PSRS Komunistisk\u0101s partijas Centr\u0101l\u0101s komitejas \u0123ener\u0101lsekret\u0101ram vai PSRS Ministru padomes Valsts dro\u0161\u012bbas komitejai. Avots: LNA LVA F.2944.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n<\/a><\/a>Divu dienu debates par Baltijas valst\u012bm<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
<\/a><\/a><\/a><\/a>Sirdsapzi\u0146as cietumnieku projekts<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
<\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a><\/a>