{"id":113,"date":"2021-01-21T09:52:55","date_gmt":"2021-01-21T09:52:55","guid":{"rendered":"http:\/\/www.itl.rtu.lv\/agnijas\/?page_id=113"},"modified":"2021-09-27T12:23:37","modified_gmt":"2021-09-27T09:23:37","slug":"lobbying-member-states","status":"publish","type":"page","link":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/lobbying-member-states\/","title":{"rendered":"Dekoloniz\u0101cija (1966-1970)"},"content":{"rendered":"\r\n

Savas darb\u012bbas pirmaj\u0101 posm\u0101 \u2012 no 1966. l\u012bdz 1970. gadam \u2012 BATUN Apvienoto N\u0101ciju organiz\u0101cij\u0101 lob\u0113ja Baltijas valstu dekoloniz\u0101ciju, uzskatot to par veidu, k\u0101 atjaunot pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbas Baltijas taut\u0101m.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

BATUN galvenais instruments bija viz\u012btes ANO dal\u012bbvalstu past\u0101v\u012bgaj\u0101s misij\u0101s \u0145ujork\u0101. Sevi\u0161\u0137a loma viz\u012bt\u0113m bija 1968. gad\u0101, kad t\u0101s k\u013cuva par da\u013cu no aktivit\u0101t\u0113m saist\u012bb\u0101 ar 50. gadadienu kop\u0161 Igaunij\u0101, Latvij\u0101 un Lietuv\u0101 pasludin\u0101ta neatkar\u012bba. S\u0101kotn\u0113j\u0101 iecere bija izveidot desmit deleg\u0101cijas divu cilv\u0113ku sast\u0101v\u0101 (katrs no tiem p\u0101rst\u0101v savu baltie\u0161u etnisko grupu), katra deleg\u0101cija apmekl\u0113tu 15\u201220 ANO dal\u012bbvalstu misijas, un visu \u0161o pas\u0101kumu atbalst\u012btu un finans\u0113tu Baltijas trimdas organiz\u0101cijas. Uzs\u0101kt\u0101 kampa\u0146a ilga apm\u0113ram divus gadus. 1968. gada j\u016bnij\u0101 BATUN gadsk\u0101rt\u0113j\u0101 san\u0101ksm\u0113 tika dota ofici\u0101la at\u013cauja viz\u012b\u0161u uzs\u0101k\u0161anai, bet pa\u0161as viz\u012btes s\u0101k\u0101s 1968. gada 23. decembr\u012b un ilga l\u012bdz 1969. gada vasarai. \u0160aj\u0101 laik\u0101 tika apmekl\u0113tas 86 past\u0101v\u012bg\u0101s misijas vai ar\u012b t\u0101m tika nos\u016bt\u012bti materi\u0101li. 39 misiju vad\u012bt\u0101ji uz\u0146\u0113ma BATUN deleg\u0101cijas kl\u0101tien\u0113. Apmekl\u0113jumu veik\u0161anai tika pie\u0146emti darb\u0101 apm\u0113ram devi\u0146desmit cilv\u0113ki, bet faktiski piedal\u012bj\u0101s tikai se\u0161desmit. 1968. gada beig\u0101s deleg\u0101tiem tika izsniegti da\u017e\u0101du m\u0101c\u012bbu un informat\u012bvo materi\u0101lu paraugi (aptuveni 50 lappuses), kas viz\u012b\u0161u laik\u0101 tika nodoti apmekl\u0113t\u0101s misijas darbiniekiem. P\u0113c katras viz\u012btes deleg\u0101cijas locek\u013ci rakst\u012bja zi\u0146ojumu par apmekl\u0113juma norisi un rezult\u0101tiem, k\u0101 ar\u012b nos\u016bt\u012bja pateic\u012bbu misiju p\u0101rst\u0101vjiem.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
BATUN deleg\u0101ti pie ASV past\u0101v\u012bg\u0101s misijas ANO \u0113kas ieejas \u0145ujork\u0101, 1960.gadu beigas. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs U Thants sarun\u0101jas ar BATUN p\u0101rst\u0101vi Dagm\u0101ru Vallenu koktei\u013cu ball\u012bt\u0113, ko vi\u0146\u0161 organiz\u0113ja ANO akredit\u0113tajiem korespondentiem, 1960.gadu beigas. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
D\u017eons O.Burks uz\u0146em BATUN p\u0101rst\u0101vjus \u012brijas v\u0113stniec\u012bb\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Nor\u0101d\u012bjumi baltie\u0161u deleg\u0101cij\u0101m, apmekl\u0113jot ANO dal\u012bbvalstu past\u0101v\u012bg\u0101s misijas laika posm\u0101 no 1968.gada decembra l\u012bdz 1969.gada febru\u0101rim.<\/strong> Avots: LNA LVA F.2944:<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

Rekonstru\u0113ta intervija no re\u0101la apmekl\u0113juma, izmantojot to k\u0101 vadl\u012bniju, kas b\u016btu j\u0101piemin past\u0101v\u012bgo misiju apmekl\u0113jumu laik\u0101.<\/strong> Avots: LNA LVA F.2944:<\/p>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\u201cBaltijas sp\u0113ks\u201d<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

Gatavojoties visu tr\u012bs Baltijas valstu neatkar\u012bbas 50. gadadienai 1968. gad\u0101, tika izstr\u0101d\u0101ta deklar\u0101cija, kas kalpoja par pamatu BATUN pirmajai pla\u0161\u0101kai publisk\u0101s diplom\u0101tijas un lob\u0113\u0161anas kampa\u0146ai. BATUN organiz\u0113ja baltie\u0161u trimdinieku \u2013 priv\u0101tpersonu un organiz\u0101ciju \u2012 un vi\u0146u draugu v\u0113stu\u013cu s\u016bt\u012b\u0161anu ANO dal\u012bbvalstu vad\u012bt\u0101jiem. V\u0113stu\u013cu kampa\u0146ai deva nosaukumu \u201cBaltijas sp\u0113ks\u201d. V\u0113stul\u0113s tika l\u016bgts izvirz\u012bt Baltijas jaut\u0101jumu ANO dienask\u0101rt\u012bb\u0101. Kampa\u0146u ierosin\u0101ja 1967. gad\u0101, un v\u0113stules tika rakst\u012btas visa jubilejas gada garum\u0101.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Baltijas trimdinieku glob\u0101l\u0101 kampa\u0146a ar v\u0113stu\u013cu nos\u016bt\u012b\u0161anu valstu vai vald\u012bbu vad\u012bt\u0101jiem faktiski aizst\u0101ja ANO dal\u012bbvalstu past\u0101v\u012bgo misiju apmekl\u0113jumus. Aptuveni 110 valstu vad\u012bt\u0101jiem nos\u016bt\u012bja vair\u0101k nek\u0101 17 t\u016bksto\u0161us v\u0113stu\u013cu, t. i., katrs valsts vad\u012bt\u0101ja birojs sa\u0146\u0113ma vair\u0101k nek\u0101 400 v\u0113stu\u013cu.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
BATUN izstr\u0101d\u0101t\u0101s vadl\u012bnijas v\u0113stu\u013cu rakst\u012b\u0161anai ANO dal\u012bbvalstu vald\u012bb\u0101m. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Da\u017ei piem\u0113ri ar \u0101rvalstu vald\u012bbu un v\u0113stniec\u012bbu sniegtaj\u0101m atbild\u0113m:<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Meksikas v\u0113stnieka padomnieka Huana Antonio Norigo-Azas atbilde Intai Paeglei, 1968.gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Austr\u0101lijas premjerministra D\u017eona G.Gortona atbilde Intai Paeglei, 1968.gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
ASV sekret\u0101ra asistenta Sabiedriskaj\u0101s attiec\u012bb\u0101s Diksona Donelija atbilde Intai Paeglei, 1968.gads. LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Kan\u0101das \u0101rlietu sekret\u0101ra Viljama G.Morisa atbilde Dr. Rolandam Paeglem, 1968.gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Lielbrit\u0101nijas v\u0113stniec\u012bbas Va\u0161ington\u0101 p\u0101rst\u0101vja A.M.Vuda atbilde Intai Paeglei, 1968.gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\r\n
\r\n

.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

1968. gada 21. august\u0101, tie\u0161i v\u0113stu\u013cu kampa\u0146as vid\u016b, Padomju Savien\u012bba un t\u0101s Var\u0161avas pakta sabiedrotie iebruka \u010cehoslov\u0101kij\u0101. Toreiz\u0113jais BATUN prezidents Norberts Trep\u0161a nos\u016bt\u012bja v\u0113stuli visiem ANO dal\u012bbvalstu past\u0101v\u012bgajiem p\u0101rst\u0101vjiem, l\u016bdzot Dro\u0161\u012bbas padomi nekav\u0113joties un bez kompromisiem rea\u0123\u0113t uz iebrukumu un aicinot \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas Speci\u0101laj\u0101 sesij\u0101 risin\u0101t jaut\u0101jumu par padomju bloka iebrukumu. Vi\u0146\u0161 nor\u0101d\u012bja uz paral\u0113l\u0113m starp iebrukumiem Baltijas valst\u012bs 1940. gad\u0101, Ung\u0101rij\u0101 1956. gad\u0101 un aktu\u0101lo iebrukumu \u010cehoslov\u0101kij\u0101. Ar\u012b organiz\u0101cija \u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d (BYFF) \u0101tri rea\u0123\u0113ja ar demonstr\u0101ciju \u2012 t\u0101 notika 1968. gada 22. august\u0101 pie Padomju Savien\u012bbas misijas ANO.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
Protesta demonstr\u0101cija \u0145ujork\u0101 pret PSRS iebrukumu \u010cehoslov\u0101kij\u0101 1968.gad\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Oper\u0101cija “Goldfinger\u201d<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

Oper\u0101cija \u201cGoldfinger<\/em>\u201d (1967.VI\u20121968) bija pirmais un, iesp\u0113jams, visintens\u012bv\u0101k sagatavotais un veiksm\u012bg\u0101k \u012bstenotais pasaules m\u0113roga publiskais protests BATUN v\u0113stur\u0113. Padomju vald\u012bba apgalvoja, ka Baltijas valstu zelts un uz Rietumiem evaku\u0113tie ku\u0123i ir vi\u0146u \u012bpa\u0161ums. Ilgu laiku abas puses bija izvirz\u012bju\u0161as savstarp\u0113jas pretenzijas, tostarp par Baltijas zelta atdo\u0161anu vai par rad\u012btajiem invest\u012bciju zaud\u0113jumiem, ko viena puse rad\u012bjusi otrai. Apvienot\u0101s Karalistes vald\u012bba, kas ar\u012b p\u0113c Otr\u0101 pasaules kara beig\u0101m turpin\u0101ja Baltijas valstu de jure<\/em> atz\u012b\u0161anu, apgalvoja, ka tikai neatkar\u012bgo Baltijas valstu vald\u012bbas, kuru pa\u0161laik nav, var likum\u012bgi piepras\u012bt zeltu. 1951. gad\u0101 nepiepras\u012btais zelts jau bija non\u0101cis britu vald\u012bbas \u012bpa\u0161um\u0101, bet p\u0113c 1967. gada, kad parlaments gatavoj\u0101s pie\u0146emt likumus par Baltijas zelta probl\u0113mas nok\u0101rto\u0161anu, tas k\u013cuva par jut\u012bgu politisku jaut\u0101jumu. Apvienot\u0101 Karaliste un PSRS jau 1940. gad\u0101 bija s\u0101ku\u0161as sarunas par attiec\u012bgaj\u0101m pras\u012bb\u0101m. N\u0101kamo 25 gadu laik\u0101 ar p\u0101rtraukumiem notiku\u0161aj\u0101s britu un padomju puses sarun\u0101s par \u0161iem jaut\u0101jumiem liela progresa nebija, jo rad\u0101s domstarp\u012bbas par daudzo pras\u012bbu likum\u012bbu un apm\u0113riem. Visbeidzot, 1967. gada febru\u0101r\u012b, jauniev\u0113l\u0113t\u0101 leiboristu vald\u012bba, mekl\u0113jot labv\u0113l\u012bgu virz\u012bbu \u0101r\u0113j\u0101s attiec\u012bb\u0101s, vienoj\u0101s ar PSRS par domstarp\u012bbu izl\u012bdzin\u0101\u0161anu. Pusotru gadu v\u0113l\u0101k p\u0113c atk\u0101rtot\u0101m un str\u012bd\u012bg\u0101m debat\u0113m Lielbrit\u0101nijas parlaments 1969. gad\u0101 pie\u0146\u0113ma \u0100rvalstu kompens\u0101cijas likumu. Likums noteica, ka no Baltijas zelta un citu akt\u012bvu p\u0101rdo\u0161anas sa\u0146emt\u0101s naudas var samaks\u0101t PSRS par pat\u0113ri\u0146a prec\u0113m pusmiljona m\u0101rci\u0146u v\u0113rt\u012bb\u0101 un nok\u0101rtot Lielbrit\u0101nijas kreditoru pras\u012bbas pret PSRS. T\u0101d\u0113j\u0101di premjerministrs Harolds Vilsons uz visiem laikiem cer\u0113ja pielikt punktu ieilgu\u0161aj\u0101m neveiksm\u012bgaj\u0101m sarun\u0101m ar PSRS par savstarp\u0113j\u0101m pras\u012bb\u0101m un apmierin\u0101t britu kreditorus, neradot t\u0113ri\u0146us nodok\u013cu maks\u0101t\u0101jiem, vienlaikus saglab\u0101jot savu de iure<\/em> neatz\u012b\u0161anas politiku attiec\u012bb\u0101 uz Baltijas valstu aneksiju.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
Bijus\u012b BATUN akt\u012bviste Dzintra Bungs intervij\u0101 st\u0101sta par oper\u0101ciju “Goldfinger”, izst\u0101des “Baltie\u0161u aicin\u0101jums Apvienotaj\u0101m N\u0101cij\u0101m” ietvaros Latvijas Nacion\u0101laj\u0101 bibliot\u0113k\u0101 2020.gada septembr\u012b-oktobr\u012b. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Baltie\u0161i protest\u0113 pret Baltijas zelta piesavin\u0101\u0161anos oper\u0101cijas “Goldfinger” laik\u0101 \u0145ujork\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN otr\u0101 masveida kampa\u0146a tika organiz\u0113ta, lai protest\u0113tu pret vieno\u0161anos, kas 1967. gada 12. febru\u0101r\u012b bija pan\u0101kta starp Apvienot\u0101s Karalistes premjerministru Haroldu Vilsonu un PSRS Ministru padomes priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ju Alekseju Kosiginu. Baltie\u0161u trimdiniekus vis\u0101 pasaul\u0113 satrieca zi\u0146a, ka Vilsons un Kosigins ir nol\u0113mu\u0161i izmantot Baltijas zelta rezerves \u2012 apm\u0113ram 14 tonnas \u2012, lai nok\u0101rtotu Lielbrit\u0101nijas un Padomju Savien\u012bbas savstarp\u0113j\u0101s pretenzijas. BATUN rea\u0123\u0113ja ar akciju, ko gudri nosauca par \u201cGoldfinger<\/em>\u201d.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

1967. gada 15. maij\u0101 19 valstu 28 pils\u0113t\u0101s pie Lielbrit\u0101nijas v\u0113stniec\u012bb\u0101m un konsul\u0101tiem notika demonstr\u0101cijas. Turkl\u0101t v\u0113l baltie\u0161u organiz\u0101cijas un priv\u0101tpersonas nos\u016bt\u012bja t\u016bksto\u0161iem protesta v\u0113stu\u013cu valstu vald\u012bb\u0101m vis\u0101 pasaul\u0113. Ignor\u0113jot daudzu Lielbrit\u0101nijas pilso\u0146u un trimdas baltie\u0161u skarbo kritiku, Lielbrit\u0101nijas parlaments 1969. gad\u0101 tom\u0113r pie\u0146\u0113ma \u0100rvalstu kompens\u0101cijas likumu, ar kuru \u012bstenoja Vilsona un Kosigina l\u012bgumu. Lai nomierin\u0101tu trimdas baltie\u0161us, augsta ranga Lielbrit\u0101nijas amatpersonas pazi\u0146oja, ka Baltijas valstu iek\u013cau\u0161anas PSRS likum\u012bbas neatz\u012b\u0161anas politika paliek nemain\u012bga.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
Viena no baltie\u0161u darba grup\u0101m, kas gatavojas protestam. Izmantotie plak\u0101ti iepriek\u0161 tika sagatavoti BATUN biroj\u0101 un nos\u016bt\u012bti uz vis\u0101m pasaules viet\u0101m, kur notika demonstr\u0101cijas. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Oper\u0101cijas “Goldfinger\u201d demonstranti. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
BATUN aicin\u0101jums visiem baltie\u0161iem protest\u0113t pret Lielbrit\u0101nijas v\u0113lmi piesavin\u0101ties Baltijas zeltu. LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Oper\u0101cijas “Goldfinger\u201d demonstrantes. Starp t\u0101m redzama BATUN akt\u012bviste Juta Ristso (otr\u0101 no kreis\u0101s). Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Ar\u012b BATUN prezidents Normunds Trep\u0161a nos\u016bt\u012bja Kosiginam telegrammu, kur\u0101 vi\u0146\u0161 piepras\u012bja Kosiginam k\u0101 PSRS vald\u012bbas vad\u012bt\u0101jam Baltijas valstu br\u012bv\u012bbas piln\u012bgu atjauno\u0161anu. Trep\u0161as telegrammu sa\u0146\u0113ma ar\u012b Arturs D\u017e. Goldbergs, ASV past\u0101v\u012bgais p\u0101rst\u0101vis ANO. \u0160aj\u0101 telegramm\u0101 Trep\u0161a nor\u0101d\u012bja, ka Kosigins ir pav\u0113ris ce\u013cu Baltijas valstu jaut\u0101juma iek\u013cau\u0161anai ANO \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas apspried\u0113s, un atz\u012bm\u0113ja, ka \u0161\u0101da r\u012bc\u012bba \u012bstenos \u201cASV Kongresa vienbals\u012bgo gribu, kas nesen pausta H. Con. Res.<\/em> 416\u201d. \u0160aj\u0101 rezol\u016bcij\u0101 ASV Kongress mudin\u0101ja prezidentu \u201cApvienotaj\u0101s N\u0101cij\u0101s piev\u0113rst pasaules viedok\u013ca uzman\u012bbu .. Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautu pa\u0161noteik\u0161an\u0101s ties\u012bbu noliegumam\u201d. Visas p\u0101r\u0113j\u0101s ANO dal\u012bbvalstis, iz\u0146emot komunistu bloka zemes, sa\u0146\u0113ma v\u0113stuli ar informat\u012bviem materi\u0101liem. \u0160aj\u0101 v\u0113stul\u0113 dal\u012bbvalstis tika aicin\u0101tas piepras\u012bt \u201cpiln\u012bgu Igaunijas, Latvijas un Lietuvas br\u012bv\u012bbas atjauno\u0161anu\u201d.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Molotova-Ribentropa pakta 30. gadadiena<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

1969. gad\u0101 aprit\u0113ja 30 gadi kop\u0161 b\u0113d\u012bgi slaven\u0101 Sta\u013cina un Hitlera nosl\u0113gt\u0101 Molotova\u2012Ribentropa pakta, kas Austrumeiropu sadal\u012bja div\u0101s intere\u0161u sf\u0113r\u0101s. Tik\u0161an\u0101s laik\u0101 1969. gada 3. mart\u0101 BATUN valde nol\u0113ma, ka \u0161is Baltijas valst\u012bm tra\u0123iskais notikums visu gadu b\u016bs organiz\u0101cijas protesta aktivit\u0101\u0161u uzman\u012bbas centr\u0101. Pl\u0101ns bija 1969. gada 20. septembr\u012b pie ANO galven\u0101s m\u012btnes \u0145ujork\u0101 sar\u012bkot m\u012bti\u0146u ar nosaukumu \u201cR\u016bpju diena\u201d. Da\u017eas dienas pirms m\u012bti\u0146a BATUN dal\u012bbnieki Manhetenas centr\u0101 izplat\u012bja skrejlapas, tom\u0113r m\u012bti\u0146u apmekl\u0113ja aptuveni 500 cilv\u0113ku. Dal\u012bbnieki pie\u0146\u0113ma rezol\u016bciju, kur\u0101 nosod\u012bja Padomju Savien\u012bbu un rosin\u0101ja ANO dal\u012bbvalstis aicin\u0101t Padomju Savien\u012bbu p\u0101rtraukt Baltijas valstu okup\u0101ciju. Viet\u0113j\u0101 \u0145ujorkas telev\u012bzija zi\u0146oja par m\u012bti\u0146u, bet kopum\u0101 \u0161is pas\u0101kums piesaist\u012bja vien nelielu pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cu uzman\u012bbu.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
BATUN Latvie\u0161u grupas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101ja Inta Rupnera uzaicin\u0101jums piedal\u012bties Molotova-Ribentropa pakta 30 gadu atceres m\u012bti\u0146\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Skrejlapa ar inform\u0101ciju par masu m\u012bti\u0146u, pieminot Molotova-Ribentropa pakta 30. gadadienu. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Kongresmenis Mario Biagi (\u0145ujorkas 24. Kongresa apgabals) uzruna m\u012bti\u0146\u0101, pieminot Molotova-Ribentropa paktu. Foto: \u010c\u0101rlzs Binkins. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Jonas Balkunas baltie\u0161u m\u012bti\u0146a uzrunas laik\u0101 ANO m\u012btnes priek\u0161\u0101, 1969. gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Lietuvas atbr\u012bvo\u0161anas augst\u0101k\u0101s komitejas priek\u0161s\u0113d\u0113t\u0101js Juozas Valiunas uzruna baltie\u0161u tautai Molotova-Ribentropa pakta 30 gadu atceres m\u012bti\u0146\u0101, 1969. gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Jauni baltie\u0161u demonstranti pie ANO m\u012btnes masu m\u012bti\u0146a laik\u0101, pieminot Molotova Ribentropa pakta 30. gadadienu, 1969. gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
G\u0101jiens uz ANO \u0113ku ar Jonasu Balkunu priek\u0161gal\u0101, 1969. gads. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
M\u012bti\u0146a laik\u0101 1969. gada 20. septembr\u012b baltie\u0161iem tika aizv\u0113rti ANO m\u012btnes v\u0101rti. Foto: L.Tamosaitis. Avots: LNA LVA F.2944. <\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Nam\u012bbijas dekoloniz\u0101cija<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n

Noz\u012bm\u012bgs notikums, kas sk\u0101ra BATUN, bija Nam\u012bbijas dekoloniz\u0101cija. 20. gadsimta 60. gados dekoloniz\u0101cija bija svar\u012bgs jaut\u0101jums ANO darba k\u0101rt\u012bb\u0101. Nam\u012bbijas koloni\u0101l\u0101 v\u0113sture s\u0101k\u0101s 1884. gad\u0101, kad t\u0101 k\u013cuva par ne\u017e\u0113l\u012bgi p\u0101rvald\u012btu v\u0101cu koloniju \u2012 V\u0101cu Dienvidrietum\u0101friku. Daudzi pamatiedz\u012bvot\u0101ji tika nogalin\u0101ti, t\u0101, piem\u0113ram, apspie\u017eot viet\u0113jo iedz\u012bvot\u0101ju sacel\u0161anos, kas s\u0101k\u0101s 1903. gad\u0101, tika nogalin\u0101ta liel\u0101k\u0101 da\u013ca herero cilts \u013cau\u017eu. 1915. gad\u0101 Pirm\u0101 pasaules kara laik\u0101 \u0161o V\u0101cijas teritoriju p\u0101r\u0146\u0113ma britu sp\u0113ki un iek\u013c\u0101va to sav\u0101 dom\u012bnij\u0101 \u2012 Dienvid\u0101frikas Savien\u012bb\u0101. P\u0113c tam, kad V\u0101cija zaud\u0113ja Pirmo pasaules karu, Tautu Savien\u012bba pilnvaroja Dienvid\u0101frikas Savien\u012bbu p\u0101rvald\u012bt tai pievienoto teritoriju. 1946. gad\u0101 ANO v\u0113l\u0113j\u0101s aizst\u0101t s\u0101kotn\u0113jo mand\u0101tu ar ANO uzraudz\u012btu aizg\u0101dn\u012bbas l\u012bgumu, ta\u010du Dienvid\u0101frikas Savien\u012bba atteic\u0101s atdot savas pilnvaras. 1961. gad\u0101 Dienvid\u0101frikas Savien\u012bba ieguva neatkar\u012bbu un k\u013cuva par Dienvid\u0101frikas Republiku (D\u0100R), savuk\u0101rt t\u0101s sast\u0101v\u0101 eso\u0161\u0101s Dienvidrietum\u0101frikas partiz\u0101ni uzs\u0101ka c\u012b\u0146u pret D\u0100R sp\u0113kiem, v\u0113loties pan\u0101kt savas zemes neatkar\u012bbu. Gadu gait\u0101 partiz\u0101nu c\u012b\u0146a pastiprin\u0101j\u0101s, it \u012bpa\u0161i Angolas robe\u017eas tuvum\u0101, kur kaujiniekiem bija savas b\u0101zes. 1966. gad\u0101 ANO \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja atsauca s\u0101kotn\u0113jo mand\u0101tu un izveidoja Ad Hoc<\/em> komiteju, kas sast\u0101v\u0113ja no \u010detrpadsmit dal\u012bbvalst\u012bm un ieteiktu praktiskus l\u012bdzek\u013cus Dienvidrietum\u0101frikas p\u0101rvald\u012b\u0161anai, l\u012bdz t\u0101s iedz\u012bvot\u0101ji var\u0113s izmantot savas ties\u012bbas uz pa\u0161noteik\u0161anos. 1967. gada maij\u0101 \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja sav\u0101 piektaj\u0101 \u012bpa\u0161aj\u0101 sesij\u0101 izveidoja ANO Padomi Dienvidrietum\u0101frikai (Nam\u012bbijas padomi) \u010detrpadsmit dal\u012bbvalstu sast\u0101v\u0101, lai p\u0101rvald\u012btu valsti l\u012bdz neatkar\u012bbai. Laik\u0101 no 1968. l\u012bdz 1983. gadam ANO Dro\u0161\u012bbas padome pie\u0146\u0113ma 22 rezol\u016bcijas par Nam\u012bbiju (\u0161\u0101ds Dienvidrietum\u0101frikas nosaukums ievies\u0101s partiz\u0101\u0146u kara laik\u0101). 1971. gad\u0101 Starptautisk\u0101s tiesas konsultat\u012bvaj\u0101 l\u0113mum\u0101 D\u0100R kl\u0101tb\u016btne Nam\u012bbij\u0101 tika atz\u012bta par nelikum\u012bgu un tika atbalst\u012bta ANO \u012bstenota p\u0101rvalde \u0161aj\u0101 teritorij\u0101. Ilgsto\u0161u ANO un D\u0100R sarunu rezult\u0101t\u0101 tika pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s par br\u012bv\u0101m un god\u012bg\u0101m parlamenta v\u0113l\u0113\u0161an\u0101m Nam\u012bbij\u0101, kas notika 1989. gada novembr\u012b. 1990. gada 21. mart\u0101 ANO \u0123ener\u0101lsekret\u0101rs Havj\u0113rs Peress de Kueljars un Dienvid\u0101frikas Republikas prezidents Frederiks Vilems de Klerks kop\u012bgi pasludin\u0101ja Nam\u012bbijas neatkar\u012bbu.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

60. gadu otraj\u0101 pus\u0113 BATUN n\u0101ca klaj\u0101 ar strat\u0113\u0123iju: lai g\u016btu savstarp\u0113ju atbalstu Baltijas jaut\u0101jumam, ir svar\u012bgi atbalst\u012bt dekoloniz\u0101ciju it visur, \u012bpa\u0161i Nam\u012bbij\u0101, kas tolaik bija starptautisk\u0101s uzman\u012bbas centr\u0101. BATUN organiz\u0101cijai Nam\u012bbija bija ar\u012b pamats vair\u0101ku jaut\u0101jumu uzdo\u0161anai. Vai ar\u012b Baltijas jaut\u0101jums b\u016btu izvirz\u0101ms ANO \u0122ener\u0101laj\u0101 asamblej\u0101 vai Dekoloniz\u0101cijas komitej\u0101? Jeb tom\u0113r BATUN vajadz\u0113tu mekl\u0113t \u201cprincip\u0101 l\u012bdz\u012bgas, bet potenci\u0101li veiksm\u012bg\u0101kas pieejas\u201d? Neviens no diplom\u0101tiem neuzskat\u012bja, ka BATUN vajadz\u0113tu m\u0113\u0123in\u0101t iesniegt Baltijas jaut\u0101jumu izskat\u012b\u0161anai \u0122ener\u0101laj\u0101 asamblej\u0101, pat ja tas var\u0113tu rast atbalstu dal\u012bbvalstu vid\u016b. J\u0101atk\u0101rto Portug\u0101les diplom\u0101ta v\u0101rdi: \u201cJ\u016bs noteikti zaud\u0113tu.\u201d Kaut ar\u012b apm\u0113ram ducis diplom\u0101tu bija min\u0113ju\u0161i, ka Dekoloniz\u0101cijas komiteja ir piem\u0113rots forums Baltijas jaut\u0101jumam, neviens komitejas loceklis nebija gatavs izvirz\u012bt \u0161o jaut\u0101jumu komitejas darba k\u0101rt\u012bb\u0101. Ekvadoras p\u0101rst\u0101vis nor\u0101d\u012bja uz div\u0101m probl\u0113m\u0101m: pirmk\u0101rt, Baltijas valstis, kas savulaik biju\u0161as neatkar\u012bgas, nevar m\u0113r\u012bt p\u0113c koloni\u0101lo valstu standartiem; otrk\u0101rt, t\u0101 k\u0101 \u0122ener\u0101l\u0101 asambleja nosaka komitejas darba k\u0101rt\u012bbu, nepiedero\u0161\u0101m locekl\u0113m t\u0101 nav pieejama.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

BATUN izstr\u0101d\u0101ja rezol\u016bciju par dekoloniz\u0101cijas t\u0113mu, t\u0101 aiz\u0146\u0113ma vienu lappusi un format\u0113jums atg\u0101din\u0101ja ANO \u0122ener\u0101l\u0101s asamblejas rezol\u016bciju: se\u0161as preambulas un divi paragr\u0101fi ar priek\u0161likumiem. Atg\u0101dinot, ka ANO ir uz\u0146\u0113musies da\u017eus biju\u0161\u0101s Tautu Savien\u012bbas pien\u0101kumus, piem\u0113ram, Nam\u012bbijas iedz\u012bvot\u0101ju ties\u012bbu aizst\u0101v\u012bbu, un \u0146emot v\u0113r\u0101, ka ANO nesen ir izveidojusi Nam\u012bbijas padomi, BATUN ieteica izveidot ANO padomi ar\u012b apst\u0101k\u013cu izp\u0113tei biju\u0161aj\u0101s Tautas savien\u012bbas dal\u012bbvalst\u012bs, kuras v\u0113l nav uz\u0146emtas Apvienoto N\u0101ciju Organiz\u0101cij\u0101, un l\u016bdza tr\u012bs Baltijas valstu izp\u0113ti iek\u013caut \u0161\u012bs padomes darba k\u0101rt\u012bb\u0101.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
\u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d protest\u0113 par Nam\u012bbijas br\u012bv\u012bbu ANO m\u012btnes priek\u0161\u0101, 1968.gads. Izmantotie baloni bija meteorolo\u0123iskie gaisa baloni, un ar sauk\u013ciem par Nam\u012bbiju, p\u0113c m\u012bti\u0146a tos palaida gais\u0101 ANO m\u012btnes virzien\u0101. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

Atbalsts Nam\u012bbijas neatkar\u012bbai bija lieliska iesp\u0113ja organiz\u0101cijai \u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d (BYFF<\/em>) 1968. gad\u0101 sar\u012bkot pirmo demonstr\u0101ciju. T\u0101 raksturoja BYFF<\/em> pieeju organiz\u0101cijas publiskaj\u0101m darb\u012bb\u0101m, kuru m\u0113r\u0137is bija piesaist\u012bt uzman\u012bbu un nostiprin\u0101t v\u0113st\u012bjumu par visu tautu ties\u012bb\u0101m uz pa\u0161noteik\u0161anos.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
\u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d pie ANO demosntr\u0113 par Nam\u012bbijas br\u012bv\u012bbu. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
\u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d izplat\u012bt\u0101 skrejlapa – “”Baltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d pieprasa, lai Nam\u012bbija b\u016btu br\u012bva no Dienvid\u0101frikas koloni\u0101lisma.” Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

1968. gada j\u016blij\u0101 BATUN sasniedza zi\u0146as, ka Rietumberl\u012bnes sen\u0101ts un sabiedroto milit\u0101r\u0101 komandant\u016bra ir aizliegusi pils\u0113t\u0101 notur\u0113t Pasaules latvie\u0161u jaunatnes kongresu, lai gan iepriek\u0161 l\u0113mumu par kongresa r\u012bko\u0161anu Rietumberl\u012bn\u0113 bija apstiprin\u0101jusi Rietumv\u0101cijas vald\u012bba. BATUN nekav\u0113joties rea\u0123\u0113ja ar savu ierasto taktiku, tostarp s\u016btot v\u0113stules ANO past\u0101v\u012bgaj\u0101m misij\u0101m, ASV Kongresam, sabiedroto l\u012bderiem un ANO. BYFF<\/em> organiz\u0113ja demonstr\u0101ciju pie ASV misijas ANO, lai paustu savu sa\u0161utuma v\u0113st\u012bjumu par Rietumu sabiedroto r\u012bc\u012bbu, kas vedin\u0101ja dom\u0101t, ka sabiedrotie ir padevu\u0161ies padomju apgalvojumiem, ka latvie\u0161u jaunatnes kongress ir uzskat\u0101ms par \u201crupju provok\u0101ciju\u201d, kas v\u0113rsta pret Padomju Savien\u012bbu.<\/p>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\"\"<\/a>
\u201cBaltie\u0161u jaunatne par br\u012bv\u012bbu\u201d organiz\u0113t\u0101 demonstr\u0101cija pret Pasaules latvie\u0161u jaunatnes kongresa aizlieg\u0161anu Rietumberl\u012bn\u0113. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

ANO dibin\u0101\u0161anas 25. gadadiena<\/strong><\/h2>\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

1970. gad\u0101 tika atz\u012bm\u0113ta ANO dibin\u0101\u0161anas 25. gadsk\u0101rta. Pieminot \u0161o notikumu, ANO bija iepl\u0101nojusi ned\u0113\u013cu ilgas svin\u012bbas, kas ietv\u0113ra pas\u0101kumus vis\u0101 \u0145ujorkas pils\u0113t\u0101 un kuros piedal\u012bj\u0101s visu ANO dal\u012bbvalstu deleg\u0101cijas. Lai gan 1969. gad\u0101 r\u012bkot\u0101 \u201cR\u016bpju diena\u201d bija sag\u0101d\u0101jusi zin\u0101mu vil\u0161anos, BATUN valde nol\u0113ma, ka \u0161is pas\u0101kums prasa ned\u0113\u013cu ilgu atbildes reakciju un ka tam j\u0101nosl\u0113dz\u0101s ar pla\u0161u m\u012bti\u0146u 1970. gada 18. oktobr\u012b, sv\u0113tdien\u0101, D\u0101ga Hammar\u0161elda laukum\u0101 net\u0101lu no ANO \u0113kas. Pl\u0101n\u0101 bija paredz\u0113tas vair\u0101kas aktivit\u0101tes. Vispirms jau kravas automa\u0161\u012bna ar lielu uzrakstu \u201cIgaunija, Latvija un Lietuva v\u0113las br\u012bv\u012bbu un dal\u012bbu ANO\u201d brauk\u0101ja pa \u0145ujorku un vis\u0101m t\u0101m viet\u0101m, kur\u0101s bija paredz\u0113ti ned\u0113\u013cu ilgo svin\u012bbu norises pas\u0101kumi. \u0160\u012bs automa\u0161\u012bnas kravas kast\u0113 bija sak\u0101pu\u0161i jaunie baltie\u0161u protest\u0113t\u0101ji, kuri laiku pa laikam izl\u0113ca no automa\u0161\u012bnas, organiz\u0113ja nelielas ad hoc<\/em> demonstr\u0101cijas un dal\u012bja skrejlapas. Bija paredz\u0113ts vis\u0101 Manheten\u0101, \u012bpa\u0161i ANO \u0113kas apk\u0101rtn\u0113, izplat\u012bt ap 20 t\u016bksto\u0161iem skrejlapu. Tika sagatavoti un izplat\u012bti ar\u012b pazi\u0146ojumi presei un informat\u012bvie dokumenti par Baltijas valstu v\u0113sturi, okup\u0101ciju un rusifik\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b izveidots preses centrs. P\u0113c ned\u0113\u013cu ilg\u0101m \u201cpartiz\u0101nu\u201d demonstr\u0101cij\u0101m notika 18. septembr\u012b pl\u0101notais m\u012bti\u0146\u0161, taj\u0101 piedal\u012bj\u0101s aptuveni 4000 cilv\u0113ku un to iesk\u0101va iev\u0113rojams skaits \u0145ujorkas policistu.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
BATUN iel\u016bgums uz demonstr\u0101ciju 1970.gada 18.oktobr\u012b, kas velt\u012bta ANO 25.gadadienai. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Kravas automa\u0161\u012bna, kas ned\u0113\u013cu pirms 1970.gada 18.oktobra demonstr\u0101cijas brauk\u0101ja pa Manhetenas centru un iel\u0101m net\u0101lu no ANO m\u012btnes. Foto: Vitautas Mazelis. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Demonstranti D\u0101ga Hammarskjold laukum\u0101 pie ANO m\u012btnes 1970.gada 18.novembr\u012b. Foto: Salomeja Narkeli\u016bnaite. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\r\n

T\u0101 k\u0101 ANO galven\u0101s m\u012btnes priek\u0161\u0101 eso\u0161\u0101 iela bija sl\u0113gta satiksmei, m\u012bti\u0146\u0161 faktiski notika D\u0101ga Hammar\u0161elda laukum\u0101, turpat ap st\u016bri no ANO \u0113kas. M\u012bti\u0146a nosl\u0113gum\u0101 p\u0113d\u0113jais run\u0101t\u0101js monsinjors Jons Balkuns pazi\u0146oja, ka \u201claipnie policisti tagad \u013caus mums doties g\u0101jien\u0101 uz ANO\u201d. Vi\u0146\u0161 pieg\u0101ja pie norobe\u017eojuma, nob\u012bd\u012bja vienu barjeru mal\u0101 un s\u0101ka iet. Vi\u0146am mier\u012bgi sekoja visi m\u012bti\u0146a dal\u012bbnieki. Un policija nevienu neaptur\u0113ja. Tolaik daudzi \u0145ujorkas pils\u0113tas  policisti bija \u012bru vai it\u0101\u013cu izcelsmes, ar\u012b kato\u013ci, iesp\u0113jams, t\u0101p\u0113c vi\u0146i vilcin\u0101j\u0101s demonstrantus aptur\u0113t. V\u0113l\u0101k p\u016blis ar lepnumu dev\u0101s gar\u0101m ANO galvenajai m\u012btnei ar pl\u012bvojo\u0161iem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas karogiem.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
Baltie\u0161u demonstranti g\u0101jien\u0101 uz ANO m\u012btni 1970.gada 18.oktobr\u012b. Foto: Vitautas Mazelis. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Demonstrantu p\u016blis ar Baltijas valstu karogiem dodas pie ANO m\u012btnes v\u0101rtiem, 1970.gada 18.oktobris. Foto: R.Kisielnis. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
\"\"<\/a>
Jonas Balkunas uzruna baltie\u0161iem D\u0101ga Hammarakjold laukum\u0101 pie ANO m\u012btnes 1970.gada 18.oktobr\u012b. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Baltie\u0161u demonstr\u0101cija ANO m\u012btnes priek\u0161\u0101, lai protest\u0113tu pret padomju agresiju pret Igauniju, Latviju un Lietuvu, 1970.gada 18.oktobris. Avots: Jutas Ristso priv\u0101tais arh\u012bvs.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

M\u012bti\u0146\u0161 bija izdevies, ta\u010du taj\u0101 nepiedal\u012bj\u0101s \u017eurn\u0101listi, t\u0101d\u0113\u013c pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos tas netika atspogu\u013cots. T\u0101ds izn\u0101kums \u013coti sadusmoja jaunos akt\u012bvistus un sag\u0101d\u0101ja tiem lielu vil\u0161anos: visu ned\u0113\u013cu vi\u0146i bija brauku\u0161i ar kravas automa\u0161\u012bnu pa Manhetenu. T\u0101p\u0113c Andress Jiriado (J\u00fcriado<\/em>), viens no galvenajiem BATUN akt\u012bvistiem, ierosin\u0101ja 24. oktobr\u012b pie laikraksta \u201cNew York Times<\/em>\u201d redakcijas organiz\u0113t <\/em>sit-in<\/em> akciju<\/strong> jeb s\u0113di, lai \u0161\u0101di izteiktu sa\u0161utumu par \u017eurn\u0101listu klus\u0113\u0161anu. Jiriado ierosin\u0101jums tika atbalst\u012bts. Savulaik \u0161\u0101das akcijas ASV bija popul\u0101rs protesta l\u012bdzeklis, s\u0101kot ar c\u012b\u0146u par pilsoniskaj\u0101m ties\u012bb\u0101m 50. gados un turpinot ar v\u0113r\u0161anos pret karu Vjetnam\u0101 60. gadu beig\u0101s. J\u0101atceras ar\u012b, ka pirmsinterneta laikmet\u0101 laikraksti bija daudz svar\u012bg\u0101ki inform\u0101cijas ieguves l\u012bdzek\u013ci, nek\u0101 tas ir tagad.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n
\r\n

24. oktobr\u012b baltie\u0161u akt\u012bvisti izraudz\u012bj\u0101s \u013coti vienk\u0101r\u0161u taktiku. Jaunie\u0161u grupa p\u0101ris pieaugu\u0161o pavad\u012bb\u0101 pieg\u0101ja pie re\u0123istrat\u016bras un teica, ka vi\u0146i ir \u0161eit, lai dotos ekskursij\u0101 pa \u0113ku (tas gan nebija taisn\u012bba). Kam\u0113r NYT<\/em> darbinieki m\u0113\u0123in\u0101ja atrisin\u0101t probl\u0113mu, jaunie\u0161i aps\u0113d\u0101s rot\u0113jo\u0161aj\u0101s durv\u012bs un blo\u0137\u0113ja ieeju \u0113k\u0101 un izeju no t\u0101s. Juta Virkm\u0101 (Virkmaa<\/em>) un Mari Linnam\u0101 (Linnamaa<\/em>) palika \u0101rpus\u0113 un izplat\u012bja skrejlapas. Taj\u0101s nokaitin\u0101tajiem NYT<\/em> darbiniekiem, kuri v\u0113l\u0113j\u0101s iek\u013c\u016bt \u0113k\u0101, bija paskaidroti akcijas iemesli.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

Demonstrantu pras\u012bba bija vienk\u0101r\u0161a: vi\u0146i v\u0113l\u0113j\u0101s tikties ar laikraksta redakciju, lai apspriestu, k\u0101p\u0113c laikraksts nekad nav piev\u0113rsis uzman\u012bbu zi\u0146\u0101m par Baltiju un baltie\u0161u aktivit\u0101t\u0113m. \u0160o sarunu laik\u0101 tika pan\u0101kta vieno\u0161an\u0101s un norun\u0101ta tik\u0161an\u0101s. Jaunie akt\u012bvisti atkal sak\u0101pa kravas automa\u0161\u012bn\u0101 un izmeta l\u012bkumu pa tuv\u0113jo Taimskv\u0113ru, ska\u013ci izsaucot sauk\u013cus: \u201cAtbr\u012bvot Baltijas valstis!\u201d Vi\u0146u uzvaras aplis tika nofilm\u0113ts un p\u0101rraid\u012bts TV vakara zi\u0146\u0101s.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\"\"<\/a>
Jaunie\u0161i sit-in<\/em> akcijas laik\u0101 pie “New York Times”<\/em> ieejas, 1970.gada 24.oktobris. Foto: Gun\u0101rs Luc\u0101ns. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Jaunie\u0161i sit-in<\/em> akcijas laik\u0101 pie “New York Times” ieejas, 1970.gada 24.oktobris. Foto: Gun\u0101rs Luc\u0101ns. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n
\r\n
BATUN biju\u0161ais prezidents Ints Rupners video intervij\u0101 st\u0101sta par sit-in<\/em> akciju. Avots: Latvijas Okup\u0101cijas muzejs.<\/figcaption><\/figure>\r\n\r\n\r\n\r\n
\"\"<\/a>
Jaunie\u0161i sit-in<\/em> akcijas laik\u0101 pie “New York Times” ieejas 1970.gada 24.oktobr\u012b. No kreis\u0101s: Ana \u0112rgle, Pauls Ziedons, P\u0113teris Ziedi\u0146\u0161, nezin\u0101ma. Foto: Vitautas Mazelis. Avots: LNA LVA F.2944.<\/figcaption><\/figure><\/div>\r\n<\/div>\r\n<\/div>\r\n\r\n\r\n\r\n

Da\u017eas dienas v\u0113l\u0101k notika tik\u0161an\u0101s starp vair\u0101kiem BATUN p\u0101rst\u0101vjiem, \u201cTimes<\/em>\u201d vado\u0161o redaktoru Kliftonu Danielu (vi\u0146\u0161 bija 33. ASV prezidenta Harija Trumena znots) un vair\u0101kiem augsta l\u012bme\u0146a redakcijas darbiniekiem. Tik\u0161an\u0101s liel\u0101koties bija sirsn\u012bga, tom\u0113r, kad Daniela kungam jaut\u0101ja, k\u0101p\u0113c \u201cTimes<\/em>\u201d nekad nav public\u0113jis zi\u0146as par Baltijas valst\u012bm, vi\u0146\u0161 teica, ka t\u0101 ir v\u0113sture, bet \u201cTimes<\/em>\u201d zi\u0146o par aktualit\u0101t\u0113m. Savuk\u0101rt uz jaut\u0101jumu, k\u0101p\u0113c tad laikraksts nav nodruk\u0101jis trimdas organiz\u0101ciju sniegt\u0101s aktu\u0101l\u0101s zi\u0146as, vi\u0146\u0161 atbild\u0113ja, ka t\u0101da ir \u201cTimes<\/em>\u201d politika: druk\u0101t tikai t\u0101s zi\u0146as, kuras sniedz vi\u0146u pa\u0161u reportieri. P\u0113c tam Andress Jiriado pavaic\u0101ja: \u201cP\u0113c Otr\u0101 pasaules kara, kad Lietuv\u0101 notika tikpat liels partiz\u0101nu kar\u0161 k\u0101 Vjetnam\u0101, vai j\u016bs dom\u0101jat, ka Sta\u013cins \u013cautu j\u016bsu reportieriem doties uz turieni un zi\u0146ot par to?\u201d P\u0113c tam no laikraksta vad\u012bbas izskan\u0113ja sol\u012bjums n\u0101kotn\u0113 vair\u0101k zi\u0146ot par Baltiju.<\/p>\r\n\r\n\r\n\r\n

\r\n\r\n\r\n\r\n

<\/p>\r\n","protected":false},"excerpt":{"rendered":"

Savas darb\u012bbas pirmaj\u0101 posm\u0101 \u2012 no 1966. l\u012bdz 1970. gadam \u2012 BATUN Apvienoto N\u0101ciju organiz\u0101cij\u0101 lob\u0113ja Baltijas valstu dekoloniz\u0101ciju, uzskatot…<\/p>\n","protected":false},"author":1,"featured_media":0,"parent":0,"menu_order":0,"comment_status":"closed","ping_status":"closed","template":"","meta":{"footnotes":""},"class_list":["post-113","page","type-page","status-publish","hentry"],"_links":{"self":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/113","targetHints":{"allow":["GET"]}}],"collection":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages"}],"about":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/types\/page"}],"author":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/users\/1"}],"replies":[{"embeddable":true,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/comments?post=113"}],"version-history":[{"count":0,"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/pages\/113\/revisions"}],"wp:attachment":[{"href":"https:\/\/diaspora.arhivi.lv\/batun\/index.php\/wp-json\/wp\/v2\/media?parent=113"}],"curies":[{"name":"wp","href":"https:\/\/api.w.org\/{rel}","templated":true}]}}